lapas galvaKandavas novada kultūras un sporta dzīve

Kandavas novada jubilāri 2017. gadā09.11.2016

Janvāris

8 janvāris – 1887. gadā Kandavas pagastā dzimusi skolotāja, Latvijas Universitātes privātdocente Irma Šarlote Margarēta Kvelberga. Mācījusies Jelgavas sieviešu ģimnāzijā,  Pēterburgas Augstākajos sieviešu kursos Dabas zinātņu fakultātē. Strādājusi Daugavpils sieviešu ģimnāzijā, Rīgas Valsts vidusskolā, Millera neoģimnāzijā un Beķera neoģimnāzijā. Bijusi subasistente pie mineraloģijas katedras Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē. Kopš 1937. gada privātdocente ķīmijas fakultātē. Mirusi 1971. gadā Rīgā.

12. janvāris – 1892. gadā Kandavas pagasta Daigones „Kažociņos” dzimis pulkvedis, Pirmā pasaules kara dalībnieks Ansis Birkenšteins. Beidzis Tukuma pilsētas komercskolu. Studējis Rīgas Politehniskajā institūtā un  Francijas Kara akadēmijā.  Bijis karaskolas pasniedzējs. 1939. gadā paaugstināts par pulkvedi un iecelts par atsevišķā artilērijas diviziona komandieri. Apbalvots ar III šķiras Sv. Annas ordeni, III šķiras Sv. Staņislava ordeni ar šķēpiem un lentu, Sv. Jura zobenu. 1934. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru. 1941. gada 28. jūnijā apcietināts kursos Gorkijas apgabala Gorohovecas nometnē un nosūtīts uz Krasnojarskas novada Noriļskas soda nometni. Miris nometinājumā Noriļskā 1943. gada 27. jūnijā.

16. janvāris – 1887. gadā Zantes muižā dzimis skolotājs un  diriģents Kristaps Grosmanis. Mācījies Džūkstes-Pienavas pagasta skolā, Džūkstes draudzes skolā, Baltijas skolotāju seminārā. Bijis skolotājs Džūkstes draudzes baznīcas skolā, Slampes pagasta skolā, Novosokoļņiku dzelzceļnieku II pakāpes draudzes skolā, Smārdes pagasta Mežkunga pamatskolā. No 1921. līdz 1958. gadam Irlavas pamatskolas skolotājs. 1937. gadā iecelts par Tukuma apriņķa skolu valdes locekli. Bijis Tukuma apriņķa nacionālās skolotāju biedrības dibinātājs un pirmais priekšsēdētājs, Latvijas rakstu un mākslas kameras, profesiju kameras loceklis. Vadījis jaukto kori. 1935. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. 1958. gadā aizgājis pensijā un pārcēlies dzīvot pie dēla uz Rīgu. Miris 1976. gada 23. janvārī Rīgā, apbedīts Lāčupes kapos.

20. janvāris – 1902. gadā Kandavas pagastā dzimis aizsargs, politiski represētais Jānis Kreicbergs . Bijis 1. Talsu aizsargu pulka Kandavas pilsētas nodaļas priekšnieks,  Latvijas Lauksaimniecības Kameras pārstāvis Kandavas rajonā, Kandavas pagasta valdes loceklis, Kandavas savstarpējās apdrošināšanas biedrības valdes loceklis, Kandavas pagasta meliorācijas sabiedrības „Popciems” valdes loceklis.1937. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes Goda zīmi. 1941. gada 24. jūnijā arestēts Kandavas pagasta „Muižarājos” un izvests uz Kirovas apgabala Vjatlagu. Miris 1942. gada 10. janvārī Kirovas apgabala Vjatlagā.

22. janvāris – 1867. gadā Zemītes pagastā dzimis namsaimnieks, apgabaltiesas priekšsēdētājs, goda tiesnesis Aleksandrs Veidners.

25. janvāris – 1892. gadā Kandavas pagasta Mežkunga muižā dzimis virsnieks un  grafiķis Aleksandrs Voldemārs fon Štrombergs (Alexander Woldemar von Stromberg). Beidzis ģimnāziju Jelgavā, studējis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultātē. 1914. gadā kā brīvprātīgais iestājies Vācijas impērijas armijā, 1918. gada decembrī iestājies Baltijas vācu zemessardzē (t.s. landesvērā). Vēlāk bijis Latvijas armijas virsnieks, gleznotājs un grafiķis. Darbus izstādījis Parīzē, Milānā, vairākās Vācijas pilsētās un daudzkārt Rīgā. Vairāki darbi glabājas Rīgas muzejos. Lielu tehniku sasniedzis krāsainos kokgriezumos un šablongriezumos. 1939. gadā izbraucis uz Vāciju. Miris 1956. gada 6. jūlijā Mecingenē, Virtembergā.

30. janvāris – 1907. gadā Dzirciema pagasta Korģeļciema „”Dangās” dzimis  sportists un  treneris Fricis Alberts Riekstiņš. Mācījies Cēres pamatskolā, Tukuma ģimnāzijā, Rīgas Jaunekļu Kristīgās savienības centrā. Studējis Latvijas Universitātes Mežsaimniecības fakultātē. Desmitkārtējs Latvijas meistars distanču slēpošanā, 1929. gadā - arī slalomā. 1936. gada Garmišas-Partenkirhenes (Vācija) olimpisko spēļu dalībnieks. Ticis uz pasaules meistarsacīkstēm slēpošanā Čehoslovākijā un Somijā, kā arī uz četrām studentu pasaules meistarsacīkstēm Darunštatē, Turīnā, Budapeštā un Parīzē. Bijis Latvijas valsts treneris slēpošanā, sporta klubā „Daugava”. 79 gadu vecumā kļuvis par PSRS sporta meistarkandidātu makšķerēšanā. Miris 2004. gada 8.decembrī, apbedīts Rīgā, Meža kapos.

Februāris

4. februāris – 1937. gadā Kandavas pagasta „Dobelniekos” dzimusi politiski represētā Ilze Jansone (dz. Grigule). 1949. gada 29. martā izsūtīta no Talsu apriņķa Kandavas uz Tomskas apgabala Šegarka rajonu. Atbrīvota 1957. gada 11. aprīlī. Atbraukusi 1959. gadā, jo mācījusies Tomskas Lauksaimniecības tehnikumā. Dzīvojusi un strādājusi Kandavā. Mācījusies Zaļenieku tehnikumā. 1960. gadā apprecējusies un pārcēlusies dzīvot uz Rīgu. 2000. gadā atgriezusies Kandavas pagasta „Upaiņos”.

4. februāris – 1897. gadā Aizupes pagasta  „Jaukumos” dzimis  politiski represētais Žanis Lagzdiņš . Pūces ūdensdzirnavās mācījies  par melderi un vilnas kārsēju. 1915. gadā devies bēgļu gaitās, brīvprātīgi iestājies latviešu strēlnieku 2. Rīgas bataljonā (vēlāk pulkā). 1920. gadā pēc latviešu strēlnieku pulka izformēšanas atgriezies Latvijā. Nodarbojies ar zemkopību  savā saimniecībā „Līčupēs”. 1949. gadā izsūtīts no Tukuma apriņķa Aizupes pagasta „Pūcēm” uz Tomskas apgabala Piškinotroickasrajonu. Atbrīvots 1956. gada 24.novembrī. Strādājis Pūces dzirnavās. Vēlāk pārcēlies uz Bēni – Misas dzirnavās, pēc tam uz Lēdurgu. 1976. gadā aizgājis pensijā. Miris 1981. gada aprīlī.

6. februāris – 1932. gadā  Bauskas apriņķa Sesavas pagastā dzimis skolotājs Imants Brūveris. Mācījies Elejas pamatskolā, Jelgavas pedagoģiskajā skolā. Studējis  Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultātē.  Strādājis Tukuma rajona Lazdu ciema pamatskolā, Irlavas bērnu namā. Bijis Struteles pamatskolas direktors. 1968. gadā pārcēlies strādāt uz Auces vidusskolu. No 1972. līdz 1984. gadam Kandavas vidusskolas direktors, vēlāk ģeogrāfijas skolotājs. Miris 1995. gada 6.martā, apbedīts Kandavā, Jaunkandavas kapos.

7. februāris – 1942. gadā  Krasnojarskas novada Kozuļkas rajonā dzimusi  tehniķe-tehnoloģe, politiski represētā Inese Šenberga (dzim. Mūrniece). Mācījusies stacijas Kosači Kozuļskas mežizstrādes septiņgadīgajā skolā. Atbrīvota 1955. gada 18. jūnijā. Atgriezusies Latvijā un mācījusies Neretas septiņgadīgajā skolā.  1960. gadā beigusi Rīgas Pārtikas rūpniecības tehnikumu kā tehniķis-tehnologs rūgšanas specialitātē. Strādājusi Jaunpagasta spirta rūpnīcā, Pūrē. No 1968. gada dzīvo Matkulē. Strādājusi kolhoza „1. Maijs” konservu cehā. Kopš 1992. gada saimnieko savā saimniecībā Matkulē.

7. februāris – 1922. gadā Jūrmalā dzimis skolotājs, mācītājs, ērģelnieks Valdis Amols. Mācījies Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ģimnāzijā, Jūrmalas vidusskolā Dubultos,  apmeklējis tautas skolotāju kursus Cēsīs, studējis Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes filozofijas un pedagoģijas nodaļā. Mācījies uz Latvijas Universitātes teoloģijas fakultātes mācību bāzes atvērtajos akadēmiskajos teoloģijas kursos. Strādājis 1. un 2. Jūrmalas pamatskolā. Kalpojis par ērģelnieku Dubultu, Bulduru, Liepājas un Landzes draudžu baznīcās. Pēc Otrā pasaules kara norīkots apkalpot Landzes, Užavas un Zlēku draudzes. Kalpojis Piltenes, Zlēku, Ventspils, Sakaslejas, Puzes, Ugāles un Užavas draudzēs. Lielāko sava mūža daļu kalpojis Dzirciema, Engures, Mērsraga, Balgales, Ķemeru un Dubultu draudzēs. 1984. gadā Ģenerālā Sinode viņu ievēlējusi par Konsistorijas padomnieku. No 1987. gada uzņēmies Konsistorijas plenārsēdes sekretāra pienākumus. No 1986. līdz 1989. gadam bijis Kandavas iecirkņa prāvesta vietas izpildītājs. Miris 2004. gada 12. septembrī Landzes baznīcā, apbedīts Lielupes kapos.

7. februāris – 1927. gadā   Bauskas apriņķa Vecumnieku  pagastā dzimis inženieris, pasniedzējs Zigfrīds Cinis. Mācījies Vecumnieku pamatskolā, Cēres pamatskolā, Tukuma vidusskolā, Talsu vidusskolā. Studējis Latvijas Valsts universitātes  Fizikas-matemātikas fakultātē. Strādājis Rīgas elektrospuldžu rūpnīcā, Latvijas Valsts universitātes Fizikas-matemātikas fakultātē, Mālpils hidromeliorācijas tehnikumā, Latvijas Valsts universitātes Fizikas-matemātikas fakultātes Vispārīgās fizikas katedrā, Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas fizikas laboratorijā, Zinātņu akadēmijas Fundamentālās bibliotēkā. No 1967. līdz 1972. gadam matemātikas pasniedzējs Kandavas Lauksaimniecības un mehanizācijas tehnikumā. No 1972. līdz 1975. gadam strādājis Rīgā izdevniecībā „Liesma”, Rīgas 4. medicīnas skolā, Rīgas Kooperatīvajā tehnikumā. Sagatavojis mācību grāmatas „Matemātika” 1. daļu tehnikuma audzēkņiem un palīglīdzekli vidusskolēniem. No 1975. līdz 1976. gadam Kandavas radiomezglu rūpnīcas tehniskās informācijas inženieris.

12. februāris – 1942. gadā  Krievijas PSR Astrahaņas apgabalā  dzimis tehniķis-celtnieks, keramiķis un pasniedzējs Genādijs Gorohovs. Mācījies Maskavas apgabala Politehniskajā institūtā rūpnieciskās un sabiedriskās celtniecības specialitātē. Vadījis būvdarbus Novosibirskas akadēmiķu pilsētiņā,  strādājis Maskavas speciālajā mākslinieciskās noformēšanas birojā. 1969. gadā atbraucis uz Latviju. Pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Dekoratīvi-lietišķas mākslas fakultāti keramikas pamatspecialitātē. 1971. gadā norīkots darbā uz Tukuma 2. vidusskolu par skolotāju. No 1971. gada piedalījies vairākās keramikas un lietišķās mākslas izstādēs Latvijā un ārzemēs. Rīgā bijušas trīs personālizstādes. Strādājis par pasniedzēju Rīgā, Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā, Tukumā un Kandavas mākslas skolā.

13. februāris -  1907. gadā Matkules pagasta „Večos” dzimusi politiski represētā Alma Botmane (dz. Jēce). 1949. gada 25. martā izsūtīta no Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Kvintēm” uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu. Atbrīvota 1955. gada 26. augustā. Pēc atgriešanās strādājusi kolhozā „Vāne”. Mirusi 1986. gada 13. janvārī, apbedīta Matkules kapos.

15. februāris -  1947. gadā Tukuma rajona Pūres ciemā dzimis sportists Raimonds Kleinbergs . Mācījies Pūres pamatskolā. 1955. gadā ģimene pārcēlusies uz Kandavu. Mācījies Kandavas vidusskolā un  Kandavas Lauksaimniecības un mehanizācijas tehnikumā. No 1968. gada bijis Tukuma rajona BSB „Vārpa” sporta skolas direktors. Vēlāk aizgājis strādāt uz Kandavas LMT, no 1971. gada strādājis Kandavas radiorūpnīcā.

 

15. februāris -  1927. gadā dzimusi  ārste, zinātņu doktore  Valda Biruta Akere (dz. Matrozis). Beigusi Rīgas 2. vidusskolu ar zelta medaļu. Pēc valsts sadales bijusi terapeite Kuldīgā. Atgriezusies Rīgā, strādājusi Rīgas pilsētas 1. slimnīcā. 20 gadus nostrādājusi P. Stradiņa Medicīnas akadēmijas Oftalmoloģijas katedrā. 1980. gadā sākusi strādāt Gaiļezerā. 1993. gadā pārnākusi dzīvot uz Kandavu, strādājusi Kandavā un Tukumā.

18. februāris -  1927. gadā Jēkabpils rajonā dzimis žurnālists, skolotājs Pēteris Jērāns. Ieguvis vidējo pedagoģisko izglītību un augstāko žurnālistikā. No 1944. līdz 1963. gadam bijis literārais līdzstrādnieks, fotogrāfs un redaktors dažādu rajonu laikrakstu redakcijās. No 1956. līdz 1959. gadam vadījis Kandavas rajona laikrakstu „Sarkanā Kandava”. Bijis Valsts Radio un TV komitejas priekšsēdētāja vietnieks,  Latvijas galvenās enciklopēdiju redakcijas galvenais redaktors un Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, valsts uzņēmuma „LITTA” ģenerāldirektora vietnieks. Kopš 1991. gada firmas „Trio J” īpašnieks un prezidents. Bijis Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Zinību biedrības prezidija loceklis, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas biedrs. LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks. Miris 2006. gada 30. augustā, apbedīts Jēkabpilī pilsētas kapos.

19. februāris -  1907. gadā Lībagos dzimusi politiski represētā Marija Krūmiņa. 1949. gada 25. martā izvesta no Talsu apriņķa Cēres pagasta „Kārkliņiem” uz Tomskas apgabala Šegarkas rajonu. Atbrīvota 1955. gada 15. novembrī. Mirusi 1991. gada 28. janvārī.

21. februāris -  1897. gadā Grenču pagasta „Rozemniekos” dzimis ierēdnis Miķelis Kampars . Mācījies Pētertāles pamatskolā un Tukuma pilsētas skolā. Strādājis pasta un telegrāfa resorā un kalpojis par ierēdni Tukuma apriņķa valdes dienestā. Bijis Latvijas pašvaldību iestāžu darbvežu biedrības Tukuma nodaļas priekšnieks. Sastāvējis aizsargu organizācijā. 1939. gadā bijis Ventspils II aizsargu pulka saimniecības daļas priekšnieks un Ventspils apriņķa pašvaldību vecākais. Rakstījis periodikā par pašvaldību darbu. Apbalvots ar Atzinības krustu un Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru.

22. februāris -  1922. gada Tukuma apriņķa Tumes pagastā dzimis politiski represētais Elmārs Aumalis . 1940. gada 7. janvārī apcietināts par to, ka 18. novembrī kopā ar apsūdzēto Kintu vadījis pretpadomju uzstāšanos Tukuma apriņķa Aizupes mežsaimniecības skolā, piestiprinājis sarkanajam karogam vidū baltu lentu un pārveidojis to par buržuāziskās Latvijas karogu, izkāris klasēs Latvijas darba tautas ienaidnieku Ulmaņa un Baloža portretus un dziedājis kontrevolucionāras dziesmas.

27. februāris -  1937. gadā Stāmerienā dzimusi mūzikas skolotāja un  kora diriģente Inta Freimane (dz. Kārkliņa) . 1944. gada rudenī kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Talsu apriņķa Ārlavas pagastu. Beigusi Pūņu septiņgadīgo skolu, Valdemārpils vidusskolu un Jelgavas mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļu. Studējusi Latvijas Universitātes  Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē. No 1961. gadā Kandavas bērnu mūzikas skolu par mūzikas literatūras un solfedžo skolotāja. Bijusi Kandavas jauktā kora vadītāja, vairāku vokālo ansambļu vadītāja. Dziedājusi skolotāju korī „Vanema”. Strādājusi Dzirciema speciālajā internātskolā par skolotāju un audzinātāju. Kandavas jauktā kora dalībniece. Vairākkārt bijusi Kandavas pilsētas deputāte, kultūras un izglītības pastāvīgās komisijas priekšsēdētāja.

29. februāris - 1952. gadā dzimis skolotājs un  treneris Broņislavs Hadaņonoks . Studējis Fiziskās kultūras un sporta institūtā. Strādājis par skolotāju Lestenes astoņgadīgajā skolā, bijis treneris Tukuma sporta skolā, skolotājs Kandavas internātvidusskolā. 1988. gadā saņēmis krūšu nozīmi „Teicamnieks tautas izglītības darbā”.

Marts

2. marts-  1932. gadā dzimusi politiski represētā Izabella Violeta Eimane. Mācījusies Kandavas K. Mīlenbaha pamatskolā. 1941. gada 14. jūnijā izvesta no Talsu apriņķa Kandavas pagasta „Ķieģeļniekiem” uz Krasnojarskas novada  Kazačinskas rajonu. Atbrīvota 1954. gada 10.septembrī.

3. marts -  1942. gadā dzimis mākslinieks  Juris Siliņš. Mācījies Grenču pamatskolā, Irlavas vidusskolā un  Rīgas lietišķā mākslas vidusskolā. Studējis Valsts Mākslas akadēmijā. Dzīvojis Tukumā, Engurē un Plieņciemā. Izstādēs piedalās no 1968. gada, Kopš 1980. gada Mākslinieku savienības biedrs.

4. marts -  1912. gadā Aizputē dzimusi fotogrāfe Velta Celmiņa. Beigusi Aizputes ģimnāziju. Profesiju apguvusi vecāku darbnīcā. Pēc tēvabrāļa Teodora nāves 1930. gadā palīdzējusi viņu fotodarbnīcā Talsos, bet 20. gs. 30. gadu beigās pārņēmusi otrā tēvabrāļa Augusta fotodarbnīcu Kandavā. Te arī nostrādājusi visu mūžu. Vecumdienas pavadījusi Kandavas Veco ļaužu namā. Mirusi 1996. gada 9. martā, apbedīta Jaunkandavas kapsētā.

10. marts -  1952. gada Tomskas apgabala Krivošeinas rajonā dzimis politiski represētais Jānis Štrauss. Latvijā atgriezies 1956. gada decembrī. Dzīvojis Matkules pagasta „Čakšos” un strādājis kolhozā „1. Maijs”. Dzīvo Tukumā.

12. marts -  1927. gada Milzkalnes pagasta „Kroņkalnos” dzimusi skolotāja Aija Rēpiņa. Mācījusies Milzkalnes pamatskolā, Smārdes pamatskolā, Tukuma ekonomiskajā tehnikumā. Beigusi Latvijas Valsts pedagoģiskā un skolotāju institūta neklātienes nodaļu. Otrā pasaules kara laikā dzīvojusi Sēmes pagasta „Pustiņos”. Lai neizvestu uz Vāciju, pārcēlusies uz Tumes pagasta „Dravniekiem”. Strādājusi Vānes,  Zemītes,  Engures pamatskolās.

13. marts -  1937. gada Lamiņu mācītāja mājā dzimusi Zigrīda Mincāne agronome, skolotāja un aktīva sabiedriskā darbiniece . No 1940. līdz 1945. gadam dzīvojusi Kandavā Mācījusies Dzirciema-Lamiņu septiņgadīgajā skolā, Tukuma 1. vidusskolā. Studējusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātē un Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Strādājusi Jaunsvirlaukas astoņgadīgajā skolā,  Babītes astoņgadīgajā skolā, Bulduru dārzkopības tehnikumā. Strādājusi Rīgā Vidējo speciālo izglītības iestāžu republikāniskajā valsts inspekcijā, Lauksaimniecības ministrijas izglītības pārvaldē, Bulduru dārzkopības tehnikumā par vecāko metodiķi. 1988. gadā saņēmusi nosaukumu „Teicamnieks izglītības darbā”. Apbalvota ar Latvijas Republikas  Zemkopības ministrijas Atzinības rakstu un  ar Latvijas Republikas Izglītības ministrijas Atzinības rakstu. 1999. gadā atnākusi dzīvot uz Kandavu.

13. marts -  1922. gada Kuldīgā dzimis sporta entuziasts un politiski represētais Egons Grindulis. Mācījies skolā Talsos,  Kandavas arodskolā. 1943. gadā iesaukts leģionā. 1944. gadā ievainots un aizvests uz Vāciju. Pēc kapitulācijas bijis dažādās filtrācijas nometnēs. Pēc atgriešanās strādājis Pūres spirta rūpnīcā, vēlāk pārcēlies uz Kandavu, kur sācis strādāt Kandavas rajona patērētāju biedrības savienībā. 20. gadsimta 50. gados aktīvi iesaistījies Kandavas stadiona būvē. 1957. gadā oficiāli iecelts par Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma stadiona pārzini. Miris 2009. gada 5. janvārī.

18. marts -  1902. gada Valmieras apriņķa Vilzēnu pagasta Matīšu draudzē  dzimusi skolotāja Alīda Vilhelmīne Heinsberga (dz. Eglīte). Beigusi Valmieras ģimnāziju un dažādus kursus vācu un angļu valodās, mūzikā un mājturībā. Sākusi strādāt Tiņģeres pamatskolā, 1937. gada skolotāja  Aizdzires četrklasīgajā skolā. Vecumdienas pavadījusi Ārlavas pusē.  Mirusi 1983. gada aprīlī Īves pagastā, apbedīta Dūmciema kapsētā.

18. marts -   1927. gadā Madonas apriņķa Bērzaunes pagastā dzimusi skolotāja Ilona Ramane. Mācījusies Bērzaunes pamatskolā un Madonas 1. vidusskolā. Studējusi P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes latviešu valodas un literatūras specialitātē. Strādājusi par skolotāju Bērzaunes ciema Gaiziņkalna astoņgadīgajā skolā. No 1967. gada Vānes astoņgadīgajā skolā,  no 1976. gada skolotāja Zantes astoņgadīgajā skolā.

21. marts -  1897. gada Matkules pagastā dzimis dārznieks, abu pasaules karu dalībnieks Alberts Alcmanis. Mācījies Sabiles pagasta skolā. Bijis Matkules muižas dārznieka māceklis. Pirmā pasaules kara laikā dienējis 4. Vidzemes pulkā, bijis Ziemassvētku kauju dalībnieks. 1917. gadā kopā ar lielinieciski noskaņotajiem strēlniekiem piedalījies pilsoņu karā Krievijā. 1921. gadā atgriezies Latvijā. 1927. gadā no Sabiles pārcēlies uz Kandavu. Darbojies Kandavas pilsētas domes īres valdē. 1940. – 1941. gadā bijis Kandavas pilsētas vecākais, izpildkomitejas priekšsēdētājs. Otrā pasaules kara laikā bijis kareivis sarkanarmijas latviešu strēlnieku divīzijā, apbalvots ar vairākām medaļām. No 1945. līdz 1947. gadam bijis Kandavas pilsētas DDP IK priekšsēdētājs, īslaicīgi arī kultūras nama vadītājs. No 1951. gada vadījis Kandavas pilsētas dārzniecību un nodarbojies ar puķkopību. 1968. gadā apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni. Uzsācis Brāļu kapu izveidi Baznīcas kapsētā. Miris 1971. gada 22. novembrī Kandavā.

21. marts -  1962. gada Kandavā dzimusi keramiķe, skolotāja Una Bērziņa (dz. Šteingarde). Mācījusies Kandavas vidusskolā, Liepājas lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļā. Studējusi Liepājas Pedagoģijas akadēmijā Humanitārās fakultātes vizuāli plastiskās mākslas nodaļā. Strādājusi par keramiķi un  tehnoloģi Tukuma rūpkombināta keramikas cehā, pasniedzēju  Engures mākslas skolā un  Apšuciema pamatskolā.  No 2005. gada Raiņa ģimnāzijas vizuālās mākslas un kulturoloģijas pasniedzēja. No 2011. gada arī Raiņa ģimnāzijas direktora vietniece audzināšanas darbā.

24. marts – 1967. gadā  Talsu rajona Sabilē  dzimusi režisore un Kandavas kultūras pārvaldes vadītāja Ziedīte Začeste (dz. Grunte). Mācījusies Sabiles vidusskolā, Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. Strādājusi J. Raiņa Akadēmiskajā Dailes teātrī par skaņu operatori. Studējusi Latvijas Valsts konservatorijā (vēlāk Latvijas Mūzikas akadēmijas) Teātra un kultūrizglītības fakultātē režisora-svētku organizatora specialitātē. Strādājusi Stučkas rajona Staburaga pagastā, Sabiles kultūras namā, kur bijusi direktore un amatierteātra režisore. Talsu tautas teātra režisore, Talsu tautas nama pasākumu režisore.  Kurzemes reģiona NVO resursu centra direktore. Vīna svētku Sabilē izveidotāja  un sabiedriskā fonda „Vīnoga” koordinatore, sadarbības veidotāja ar Nīderlandi. Divus sasaukumus Sabiles novada domes deputāte. No 2010. gada Kandavas novada Kultūras pārvaldes vadītāja. Sabiles Goda pilsone.

24. marts -  1952. gadā Matkules pagasta „Gravās” dzimis sabiedriskais darbinieks, aktīvs Tautas frontes dalībnieks un zemnieku saimniecības īpašnieks Mārtiņš Užāns. Mācījies 1. Maija astoņgadīgajā skolā, Dzērbenes vidusskolā. Strādājis Rīgā radiorūpnīcā un uzņēmumā „Rīgas zieds”. 1972. gadā atgriezies Matkulē un strādājis kolhozā „1. Maijs”. 1992. gadā izveidojis zemnieku saimniecību „Gravas”. 1997. gadā tur uzņemta mākslas filma „Likteņdzirnas”. Matkules amatierteātra dalībnieks. Bijis aktīvs LTF Tukuma rajona Matkules ciema atbalsta grupas organizators un vadītājs.

Aprīlis

4. aprīlis -  1892. gadā  Cēsu apriņķa Unguru (tagad Kūduma) pagastā dzimis inženieris-elektrotehniķis, skolotājs Kārlis Likums. Mācījies radiotehniku Petrogradas kara elektrotehniskajā skolā. Pilsoņu kara laikā Krievijā vadījis radiostaciju M. Frunzes štābā Turkestānā. Sācis studēt, bet studijas beidzis Latvijas Universitātes Mehānikas fakultātē. Ieguvis praktiskā elektrotehniķa, zvērināta mērnieka un vidusskolas skolotāja tiesības. No 1945. līdz 1947. gadam bijis Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma pirmais direktors, 1947. gadā – direktora vietnieks. Pasniedzis materiālu pretestību un mašīnmācību. Vēlāk strādājis Rīgas jūrskolā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. 1966. gadā ieguvis tehnisko zinātņu doktora grādu. Miris 1986. gada 18. septembrī Rīgā, apbedīts I Meža kapos.

6. aprīlis -  1922. gadā Tomskas  apgabalā  dzimis politiski represētais, laukstrādnieks  Izidors Blūzma. 1924. gadā ar ģimeni atgriezies atpakaļ Latvijā. Mācījies Aizdzires pamatskolā. 1943. gadā iesaukts leģionā, ievainots. 1945. gadā atgriezies frontē. Pēc kapitulācijas sagūstīts un aizsūtīts uz filtrācijas nometni Magadanā, bet 1946. gadā pārsūtīts uz Kolimu. 1947. gadā atgriezies mājās un sācis strādāt kolhozā „Dimanti”. No 1966. strādājis Kandavas sovhoztehnikumā. 1982. gadā aizgājis pensijā. Miris 2012. gada aprīlī.

7. aprīlis -  1907. gadā Matkules pagastā dzimis sabiedriskais darbinieks Žanis Drabužs. 11. Tukuma aizsargu pulka Matkules pagasta nodaļas aizsargs. No 1935. līdz 1940. gadam bijis Matkules pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks. 1937. un 1939. gadā apbalvots ar aizsargu organizācijas Nopelnu krustu.

7. aprīlis -  1887. gadā  Zemītes pagastā dzimis mācītājs Alberts Preibergs. Bijis Dobeles prāvesta iecirkņa vikārs, Saldus II luteriskās draudzes mācītājs, Rīgas apriņķa prāvesta iecirkņa vikārs, Liepnas un Pokrova luterāņu draudžu mācītājs,  Abrenes IX aizsargu pulka mācītājs.

 

10. aprīlis -  1902. gada Dobelē dzimis tiesnesis Teodors Strēlerts. Studējis Latvijas Universitātē jurisprudenci. Bijis  Rīgas apriņķa V iecirkņa miertiesnesis. Sastāvējis aizsargu organizācijā,  bijis Rīgas V aizsargu pulka Nītaures pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks,  Ķeipenes pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks. 1940. gadā Kandavas iecirkņa miertiesnesis. No 1941. līdz 1944. gadam Ostland Presservertrieb vice direktors. No 1944. līdz 1947. gadam dzīvojis Vācijā, 1947. gadā – Lielbritānijā . 1968. gadā Latvijas nama vadītājs Amēlijā. Miris 1981. gada 1. septembrī Herefordā, Anglijā.

16. aprīlis -  1852. gadā  Rīgā dzimis provizors Oskars Donkers. Studējis Tērbatā. Kopš 1879. gada bijis aptiekārs Sabilē. No 1886. līdz 1900. gadam piederējusi paša ierīkotā aptieka Aizupē.

19. aprīlis -  1927. gadā dzimis pasniedzējs, politiski represētais, aktīvs atmodas laika dalībnieks Arnolds Gailītis. Mācījies Mežotnes lauksaimniecības vidusskolā, Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā. Neklātienē studējis P. Stučkas Latvijas Valsts universitātē matemātiku. Otrā pasaules kara laikā bijis gaisa spēku palīgs. No 1958. gada Kandavas Lauksaimniecības un mehanizācijas tehnikuma autoapmācības instruktors, pasniedzis fiziku, matemātiku, siltumtehniku un hidraulikas pamatus. No 1972. līdz 1987. gadam turpat bijis neklātienes nodaļas vadītājs Sastādījis mācību programmu astoņu stundu ievadkursam „Patstāvīga mācību darba pamati”. 1978. gadā kopā ar A. Turku sarakstījis mācību grāmatu „Siltumtehnikas un hidraulikas pamati”. 1994. gadā ievēlēts par Latvijas Nacionālās karavīru biedrības (LNKB) 21. Kandavas nodaļas priekšsēdētāju. Miris 2011. gada 17. februārī, apbedīts Kandavā, Jaunkandavas kapos.

19. aprīlis -  1907. gada Tūjas pagastā dzimusi ārste Berta Zvinele. Beigusi Latvijas Universitāti. Bijusi Jelgavas Sarkanā Krusta slimnīcas ārste. No 1937. līdz 1944. gadam Remtes-Zantes rajona ārste. Sastāvējusi aizsargu organizācijā, bijusi Tukuma 11. aizsargu pulka 11. rotas ārste.

21. aprīlis -  1937. gada Cēsu rajona Kosas pagasta „Lāčos” dzimis politiski represētais Rūdolfs Steķis. Mācījies Kosas pamatskolā. 1949. gada 27. martā kopā ar ģimeni izvests uz Sibīriju – Osinovkas sādžas „Vorošilova” kolhozu. Beidzis Tomskas apgabala Kažekeņikova rajona Asinovkas septiņgadīgajā skolu.  Strādājis Kandavas MTS, uz Baltijas dzelzceļa, ATU u.c. Miris 2005. gada 23. februārī Kandavā.

Maijs

1. maijs -  1827. gadā Vānē dzimis mācītājs Vilhelms Ferdinands Eduards Zēbergs. Mācījies mājās pie tēva, studējis  Tērbatas ģimnāzijā. Strādājis par mājskolotāju Rīgā,  Vānē. 1849. gadā Jelgavā nolicis konsistorijas eksāmenu un gadu mācījies praksē pie mācītāja Vilhelma Hilnera (1813 – 1868) Rīgā. 1852. gadā stājies tēva vietā par mācītāju Vānē. Miris 1861. gada 6. novembrī.

1. maijs -  1892. gada Talsu apriņķa Pūres pagastā dzimis vecākais apakšvirsnieks, sarkanais strēlnieks Ansis Vicinskis . Mācījies Kandavas apvienotajā pagastskolā. Pirmā pasaules kara laikā cīnījies pie Varšavas, turpinājis karot Carskoje Selo rezerves pulkā. 1915. gadā, nodibinoties latviešu strēlnieku bataljoniem, pārgājis uz 3. Kurzemes strēlnieku pulku. Piedalījies Nāves salas aizstāvēšanā. Apbalvots ar Sv. Jura krustu. Lielās Oktobra Sociālistiskās revolūcijas laikā iedalīts izlases rotā, ar kuru kopā apsargājis Smoļņiju. 1918. gadā piedalījies eseru dumpja apspiešanā Maskavā, vēlāk karojis pret Deņikinu un Vrangeli, piedalījies Perekopa ieņemšanā. 1921. gadā atgriezies Latvijā. Darbojies Kandavas pilsētas valdē. No 1934. gada janvāra līdz 15. maijam bijis Kandavas pilsētas galva. Bijis brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības biedrs. Padomju laikā strādājis Kandavas radiorūpnīcā. Miris 1982. gada 17. maijā Tukuma rajona Aizdzires ciemā, apbedīts Kreiļu kapos.

2. maijs -  1927. gada Matkules pagasta „Smeltēs” dzimusi politiski represētā Hermīne Golubovska (dz. Valdmane). Mācījusies Matkules pamatskolā,  strādājusi tēva saimniecībā. 1949. gada 25. martā izvesta no Matkules pagasta „Smeltēm”. 1957. gadā atgriezusies mājās un dzīvojusi Matkules pagasta „Atmatās”. Strādājusi Matkules pamatskolā par pavāra palīdzi un auklīti. Mirusi 2013. gada 13. janvārī.

3. maijs -  1912. gada Laidzē dzimusi politiski represētā Līna Goldberga (dz. Lasmane).  1936. gadā pārnākusi dzīvot uz Matkules pagasta „Pločiem”. 1949. gada 25. martā izsūtīta no Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Pločiem” uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajona Baranovas sādžu.. Atbrīvota 1957. gada 25.maijā. Pēc atgriešanās dzīvojusi Kabiles pagasta „Rozēs” un strādājusi „K. Marksa” kolhozā. Mirusi 1998. gada 3. janvārī, apbedīta Matkules pagasta Dzirmuižas kapos.

4. maijs -  1912. gadā  Aizputē dzimusi fotogrāfe Velta Celmiņa. Beigusi Aizputes ģimnāziju, profesiju apguvusi vecāku darbnīcā. Pēc tēvabrāļa Teodora nāves palīdzējusi viņu fotodarbnīcā Talsos, bet 20. gs. 30. gadu beigās pārņēmusi otrā tēvabrāļa Augusta fotodarbnīcu Kandavā. Te arī nostrādājusi visu mūžu. Vecumdienas pavadījusi Kandavas Veco ļaužu namā. Mirusi 1996. gada 9. martā, apbedīta Jaunkandavas kapos.

 

5. maijs -  1907. gada Zemītes pagastā dzimis sabiedriskais darbinieks, politiski represētais Atis Jānis Kupšis . Darbojies aizsargu organizācijā,  bijis Zemītes aizsargu nodaļas priekšnieks. Zemītes patērētāju biedrības grāmatvedis, Zemītes lauksaimniecības biedrības revīzijas komisijas priekšsēdētājs, Zemītes piensaimnieku sabiedrības revīzijas komisijas loceklis. 1941. gada 14. jūnijā arestēts Tukuma apriņķa Grenču pagasta „Rožzemniekos” un izsūtīts uz Kirovas pagabala Vjatlagu. Miris 1942. gada 15. maijā Kirovas apgabala Vjatlagā.

5. maijs -  1867. gada Matkules pagastā dzimis ārsts Jānis Kiršentāls. Beidzis Kuldīgas ģimnāziju, studējis Tērbatas Universitātē. Zināšanas papildinājis Vīnē, Berlīnē un Pēterburgā. Bijis ārsts Saldū, Vecaucē. No 1915. līdz 1918.gadam devies bēgļu gaitās, strādājis par ārstu Tērbatā. 1919. gadā atgriezies Latvijā un strādājis Liepājas Sarkanā Krusta slimnīcā, bijis Liepājas un Talsu pilsētu ārsts. Laikraksta „Talsu Balss” dibinātājs, Lettonia filistrs. Miris 1934. gada 11. novembrī, apbedīts Līvenu kapos.

5. maijs -  1927. gadā Rīgas apriņķa Babītes pagastā dzimis politiski represētais, aktīvs atmodas laika dalībnieks Alfrēds Vāpa. Mācījies Babītes pamatskolā. 1944. gadā Liepājā iesaukts par gaisa spēku palīgu un atstāts pretgaisa aizsardzības dienestā Liepājā. 1945. gadā nonācis krievu gūstā un nosūtīts uz filtrācijas nometni Komsomoļskā pie Amūras. Pēc atgriešanās Latvijā strādājis par ceļu remontstrādnieku. 1994. gadā ievēlēts Latvijas Nacionālās karavīru biedrības 21. Kandavas nodaļas valdes sastāvā. Miris 2000. gada 29. janvārī, apbedīts Jaunkandavas kapsētā.

7. maijs - 1937. gada Kandavā  dzimusi skolotāja, kultūras darbiniece Dzidra Rozenberga (dz. Treimane). Mācījusies  Pūres pamatskolā, Kandavas vidusskolā,  Vecbebru lauksaimniecības skolā par mājturības organizatori laukos. Strādājusi Pūres pamatskolā par mājturības skolotāju, vēlāk bijusi kultūras dzīves vadītāja l/a „Dzintars” un Pūres kultūras namā.

17. maijs - 1887. gadā Kandavā dzimis policijas ierēdnis, politiski represētais Aleksandrs Kārkliņš . Beidzis Talsu pilsētas skolu, Valkas pedagoģiskos kursus.  Bijis policijas uzraugs Rīgā. Kā virsnieks piedalījies Pirmajā pasaules karā. 1918. gadā bijis kriminālās policijas uzraugs Rīgā. 1919. gadā bijis Tukuma apriņķa priekšnieka palīgs II iecirknī Vecaucē, bet vēlāk Jelgavas cietumā. Sastāvējis aizsargu organizācijā. 1920. gadā iecelts par Tukuma apriņķa policijas iecirkņa priekšnieku, vēlāk – par apriņķa priekšnieku un 11. Tukuma aizsargu pulka komandieri. No 1927. gada bijis arī Talsu apriņķa priekšnieks un 1. Talsu aizsargu pulka komandieris. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru, Aizsargu organizācijas Nopelnu krustu, Latvijas aizsardzības biedrības Bronzas medaļu. Viestura ordeni un ar skautu Goda zīmi Svastiku. 1936. gadā pārcelts uz Ludzu, kur bijis apriņķa priekšnieks un 3. Ludzas aizsargu pulka komandieris. 1940. gadā atgriezies atpakaļ Tukuma apriņķī, Vecmoku pagasta „Atpūtās”. 1941. gada 14. jūnijā arestēts Vecmoku pagasta „Atpūtās” un izsūtīts uz Kirovas apgabala Vjatlagu. Miris (nošauts) 1943. gada 10. janvārī Kirovas apgabala Vjatlagā.

19. maijs -  1942. gada Talsu apriņķa Zentenes pagasta „Upītēs” dzimusi laborante, politiski represētā Velga Ķiršakmene (dz. Zute). 1949. gada 25. martā izsūtīta no Talsu apriņķa Zentenes pagasta „Upītēm” uz Tomskas apgabala Šegarku. Atbrīvota 1956. gadā.

19. maijs -  1927. gadā  Kandavas pagasta „Rakumos” dzimis veterinārārsts, zinātnieks Arvīds Segliņš. Pēc pamatskolas beigšanas izglītību turpinājis Zooveterinārajā tehnikumā. Studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Pievērsies zinātniskajam darbam un pētījis mākslīgo apsēklošanu un tās kontroles problēmas. No 1965. gada bijis Zinātniski pētnieciskā institūta laboratorijas vadītājs Siguldā (no 1986. gada – Lopkopības un veterinārās zinātnes ražošanas apvienība „Sigra”). 1983. gadā ieguvis veterināro zinātņu doktora grādu. Miris 1984. gada 11. novembrī, apbedīts Cikuntes kapsētā.

22. maijs - 1882. gadā Cēres pagasta „Spīskopos” dzimis skolotājs Ansis Dreimanis. Apmeklējis pagasta skolu, vēlāk četrus gadus mācījies Tukumā. Beidzis Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā. Strādājis Laidzes pamatskolā un baznīcas skolā Talsos. Pārcēlies uz Pēterburgu, kur beidzis pilnu ģimnāzijas kursu. Studējis Pēterburgas universitātes fizikas-matemātikas fakultātē. Strādājis Talsos vairākās skolās. Vairākus gadus bijis ķeizara Aleksandra II stipendiāts. Darbu Latvijā nedabūjis, strādājis Vologdas ģimnāzijā par skolotāju, vēlāk Igaunijā un  Rīgas 3. vidusskolā. 1921. gadā atnācis atpakaļ uz Talsiem un sācis strādāt par direktoru Talsu jaunatvērtajā ģimnāzijā, kur (ar pārtraukumu) strādājis līdz 1944. gadam. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru. Sarakstījis fizikas mācību grāmatu vidusskolām sešās daļās. 1944. gadā devies bēgļu gaitās. Vācijā noorganizējis latviešu ģimnāziju pārvietoto personu bērniem Grēvenē,  pēc tam Augustdorfā. 1957. gadā pārcēlies uz Minsteri, kur līdz 1962. gadam bijis Minsteres Latviešu ģimnāzijas direktors. Bijis Fraternitas Imantica goda filistrs. Miris 1968. gada 28. martā Minsterē, Vācijā.

24. maijs -  1882. gadā Jaunpils pagastā dzimis uzņēmējs Augusts Veinbergs. Mācījies Tukuma pilsētas skolā. Kara dienestā bijis  rakstvedis. Pēc dienesta beidzis grāmatvedības kursus. 1919. gadā īsu brīdi pēc lielinieku un landesvēra padzīšanas bijis Kandavas pilsētas galva. 20. gadsimta 30. gados nodarbojies ar tirdzniecību Kandavā.

26. maijs -  1907. gada Talsu apriņķa Cēres pagasta (toreiz Dzirciema) „Brančos” dzimusi  politiski represētā Ida Štipenbaha (dz. Šulca). 1949. gada 25. martā izsūtīta no Talsu apriņķa Cēres pagasta „Brančiem” uz Tomskas apgabala Šegarka rajonu. Atbrīvota 1957. gada 31. janvārī. Pēc atgriešanās strādājusi Iļjiča v.n. kolhozā. Mirusi 1990. gada 27. jūlijā, apbedīta Korģeļciema kapos.

Jūnijs

10. jūnijs -  1947. gadā Kandavā dzimis inženieris-mehāniķis, viens no ansambļa „Kolēģi” dibinātājiem Aivars Baumanis (dz. Baltgalvis). Līdz 1966. gadam mācījies Kandavas vidusskolā. Beidzis studijas Rīgas Politehniskajā institūtā. Ilgus gadus strādājis Latvijas Universitātē kā konstruktors, darbnīcu vadītājs fiziķiem. Strādājis arī LU tipogrāfijā, Latvijas radio par saimniecības vadītāju. 2007. gadā atgriezies atpakaļ Kandavā. 1964. gadā sācis spēlēt ansamblī „Kolēģi” kopā ar Nikolaju Tohvu, Aigaru Semēvicu, Jāzepu Kačoriku. Spēlējis līdz apmēram 1971. gadam.

10. jūnijs -  1912. gadā Jaunpils pagasta „Mūrniekos”  dzimusi skolotāja Natālija Marija Granta (dz. Miņķe, bij. prec. Apine) . Beigusi Jaunpils pamatskolu, mācījusies Valsts Jelgavas skolotāju institūtā. Bijusi rezerves skolotāja Tukuma apriņķī. Strādājusi Lamiņu, Bikstu, Aknīstes, Remtes,  Struteles Kr. Barona pamatskolās. Sastāvējusi aizsargu organizācijā. No 1941. līdz 1946. gadam skolotāja Zantes pagasta Jaundziru četrklasīgajā pamatskolā. Bijusi Smārdes pamatskolas direktore, skolotāja Tukuma 3. J. Raiņa vidusskolā. No 1969. gada pensijā.

10. jūnijs -  1932. gada Madonas apriņķa „Skubos”  dzimusi politiski represētā, atmodas laika aktīviste Benita Tauriņa (dz. Ezeriņa). 1941. gada 14. jūnijā represēta un kopā ar ģimeni izsūtīta uz Krasnojarskas novada Berjozovskas rajonu. Atbrīvota 1946. gada 15. septembrī.

12. jūnijs -  1957. gadā Rīgā dzimusi māksliniece, grafiķe Dace Lielā. Mācījusies Rīgas J. Rozentāla mākslas skolā. Studējusi T. Zaļkalna Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā. 20. gadsimta 80. gados dzīvojusi Tukuma rajona Aizdzires ciema „Ozoliņos”. Meistarību turpinājusi apgūt profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā. Bijusi pasniedzēja J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, Latvijas Mākslas akadēmijas zīmēšanas katedrā. 1981. gadā bijusi Vissavienības jauno mākslinieku izstādes laureāte. Bijušas personālizstādes Rīgā (galerijās „Kolonna”, „Rīgas galerijā”), Čehoslovākijā 91986). Piedalījusies vairākās grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Dānijā, ASV, Portugālē, Kanādā, Francijā un Holandē.

18.  jūnijs -  1857. gada Kandavā dzimis Teodors Akermanis -farmaceits. No 1878. līdz 1880. gadam Tērbatā studējis farmāciju. Bijis aptiekārs Pēterburgā.

18. jūnijs -  1922. gadā Aizdzires pagasta „Plattēvos” dzimis Arvīds Novickis  - skolotājs.  Beidzis Daugavpils valsts dzelzceļa tehnisko skolu un Jelgavas pedagoģisko skolu. No 1946. gada skolotājs Matkules septiņgadīgajā skolā.

19. jūnijs -  1812. gadā Jaunpilī  dzimis Hanss Fridrihs Bernevics -mācītājs. Mācījies mājmācībā, apmeklējis Joahimstāles ģimnāziju Berlīnē. Studējis teoloģiju Tērbatā, studijas turpinājis Berlīnē. Bijis mājskolotājs Lietuvā, Pokrojā, Kauņas guberņā un Jaunpils mācītājmuižā. 1842. gada 2. augustā Jelgavā ordinēts par mācītāju, bet 23. augustā ģenerālsuperintendants Karls Ludvigs Vilperts (Wilpert, 1785 – 1861) introducējis par mācītāju Kandavas baznīcā. No 1842. līdz 1889. gadam mācītājs Kandavas draudzē. 1874. gadā apbalvots ar Zelta krustu. 1889. gadā viņam par godu uzcelta Kandavas baznīcas torņa smaile. Miris 1896. gada 3. janvārī, apbedīts Kandavā, Baznīcas kapos.

21. jūnijs -  1892. gadā  Mangaļu pagastā dzimusi Katrīna Vīgante (dz. Kūma) -  politiski represētā. No 20. gadsimta 20. gadiem dzīvojusi Aizupes pagasta „Rumpātos”. 1949. gada 25. martā izsūtīta no Tukuma apriņķa Aizupes pagasta „Rumpātiem” uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu. Atbrīvota 1957. gada 25. janvārī. Pēc atgriešanās dzīvojusi brāļa mājās „Purmaļos”. Mirusi 1978. gada martā, apbedīta Vānes pagasta Aizupes kapos.

22. jūnijs -  1897. gadā  Kandavā  dzimusi Leonija Oša - ārste. Sastāvējusi aizsargu organizācijā. 1934. gadā bijusi Ventspils II aizsargu pulka 2. rotas ārste. Zūru pagasta rajona ārste.

27. jūnijs -  1867. gadā Pēterburgā  dzimis Ksavers fon Erdbergs-Kcenčevskis – ārsts.  Mācījies Rīgas pilsētas ģimnāzijā. Studējis Tērbatā un ieguvis ārsta diplomu. No 1895. līdz 1901. gadam praktizējis Kandavā. Vēlāk bijis ārsts Rīgā. Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā iesaukts armijā, Sāmsalā sagūstīts, tad bijis kara ārsts vācu armijā. Kopš 1921. gada policijas ārsts Tizītē, Austrumprūsijā. Rakstījis zinātniskus rakstus par medicīnas jautājumiem.

Jūlijs

9. jūlijs -  1922. gadā dzimusi Marija Grindule - skolotāja. 1951. gadā sākusi strādāt Kandavas vidusskolā par bibliotekāri, mācījusi meitenēm darbmācību. Vidējo izglītību ieguvusi vakarskolā. Beigusi studijas Liepājas Pedagoģiskajā institūtā. Vadījusi rokdarbu pulciņu pieaugušajiem. Kandavas Mākslas skolā mācījusi zēniem mezglošanu. Mirusi 2005. gada 29. maijā.

13. jūlijs -  1897. gada Saldū dzimis Vladimirs Stiprais - ārsts, politiski represētais. Mācīties sācis Saldū, pēc tam Rīgā garīgajā skolā. Studējis medicīnu Tērbatas universitātē. Iesaukts cara armijā. Bijis A. Kolčaka armijas karavīrs. Slimības dēļ no armijas atbrīvots. 1920. gadā dienējis sarkanarmijas pusē, bet drīz sācis dienēt Latvijas armijā. Studijas turpinājis Latvijas Universitātē un ieguvis iekšķīgo slimību ārsta specialitāti. Bijis pagasta ārsts Lutriņos un Vārmē. Strādājis par ārstu Pūrē, Cērē un Kandavā. Sastāvējis aizsargu organizācijā, bijis Talsu I aizsargu pulka vecākais ārsts. Apbalvots ar aizsargu organizācijas Nopelnu krustu, Polijas „Krzjs Valfskoschai” un Polijas „Vizderjecercj Schmura” I šķiras zvaigzni, Somijas „Asioristi” krustu, Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru, Latvijas Sarkanā Krusta Goda zīmi. Līdz 1945. gadam Kandavā vadījis Sarkanā Krusta veselības kopšanas punktu un nodarbojies ar privātpraksi. Bijis ārsts un higiēnas skolotājs Kandavas Valsts arodskolā. Aktīvs dažādu biedrību biedrs. 1945. gadā aizsūtīts uz filtrācijas nometni Komsomoļskā pie Amūras. Pēc atgriešanās turpinājis strādāt par ārstu. Miris 1966. gada 17. jūlijā.

14. jūlijs -  1932. gadā Aizupes pagasta „Ziemeļos” dzimusi Mirdza Grīnberga (dz Teihmane) -  politiski represētā. 1949. gada 25. martā izsūtīta no Tukuma apriņķa Aizupes pagasta „Ziemeļiem” uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu. Atbrīvota 1957. gada 22. martā. Dzīvo Nogales pagastā.

17. jūlijs -  1932. gadā Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta „Dūzēnos” dzimusi Ināra Putniece (dz. Ābele) -  politiski represētā. 1941. gada 14. jūnijā izsūtīta no Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta „Dūzēniem” uz Krasnojarskas novada Sajānu rajonu. Atbrīvota 1957. gada 21. maijā. Atgriezusies 1958. gadā kopā ar vīru un dēlu. Dzīvojusi Jelgavā u.c. vietās. Strādājusi Ozolniekos mehāniskajās darbnīcās. 1999. gadā pēc vīra nāves pārnākusi dzīvot uz Kandavu.

18. jūlijs -  1912. gadā Pampāļu pagastā dzimis Žanis Brača - mācītājs.  Beidzis Pampāļu pagasta skolu, mācījies Liepājas vidusskolā. 1967. gadā ordinēts par mācītāju. No 1967. līdz 1992. gadam kalpojis Sabiles un Stendes draudzēs. Kalpojis par mācītāju Kandavas prāvesta iecirknī. Atmodas laikā iesvētījis kandavnieku sarkanbaltsarkanos karogus un politiski represēto piemiņas vietas Kandavā un Matkulē. 2002. gadā ierakstīts Sabiles novada Goda grāmatā par Sabiles evaņģēliski luteriskās draudzes saglabāšanu. Miris 1992. gada 5. novembrī, apbedīts Sabiles kapsētā.

20. jūlijs -  1847. gadā Matkules pagasta „Dzirspalvjos” dzimis Jēkabs Lautenbahs-Jūsmiņš (īst. v. Jēkabs Lautenbahs) - rakstnieks, literatūrzinātnieks, folklorists. Mācījies Sabilnieku (tagad Valgāles pagasta Vecdzegužu) mājās pie šo māju saimnieka dēla, Kuldīgas apriņķa skolā,  Kuldīgas ģimnāzijā,  kā eksterns beidzis Liepājas ģimnāziju. Studējis Tērbatas universitātē teoloģiju. Strādājis par rakstveža palīgu Matkules tiesas namā (Tojātos) un Rendā. Bijis mājskolotājs Kapsēdes muižā. 1872. gadā pirmā publikācija „Iz Sabiles” laikrakstā „Baltijas Vēstnesis” ar pseidonīmi „Kāds Sabilnieks”. Bijis Tērbatas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes mācību spēks, no 1904. gada profesors. Latvijas Universitātes latviešu literatūras un vispārīgās literatūras profesors. 1924. gadā ievēlēts par baltu filoloģijas goda doktoru. Latviešu literatūrā pārstāvējis sentimentālisma virzienu: „Zalkša līgava” ( 1880), „Niedrīšu Vidvuds” ( 1891) un citi. Bijis pirmā latviešu literārā žurnāla „Pagalms” redaktors, žurnāla „Rota” līdzredaktors. Sarakstījis „Latviešu literatūras vēsturi(1- 2, 1922 - 1928), „Vispārīgo literatūras vēsturi” (1921), „Angļu literatūras vēsturi XVI gadsimtenī” (1922). Ar pētījumu „Apraksti par lietuviešu un latviešu tautas daiļrades vēsturi” (1896 – 1915) licis pamatus latviešu salīdzināmajai folkloristikai. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru. Miris 1928. gada 19. septembrī Rīgā, apbedīts Meža kapos.

28. jūlijs -  1957. gadā Tukuma rajona  Zemītes ciemā dzimis Tālis Tīsenkopfs (1957) - sociologs, Dr. filoz.(1989), Latvijas ZA korespondētājloceklis (1998). Beidzis P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes  Vēstures un filozofijas fakultāti. Bijis LVK Sabiedrisko zinātņu katedras docētājs,  RTU Socioloģijas un pedagoģijas katedras docētājs,  LU docētājs un Latvijas ZA Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks. Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks un projektu vadītājs. Socioloģijas maģistrantūras programmas direktors. Sociālo un politisko pētījumu institūta valdes priekšsēdētājs, no 2002. gada profesors. Kopš 2005. gada LU rakstu sērijas „Socioloģija” galvenais redaktors. Daudzu Latvijas un starptautisko projektu vadītājs, ekspertu padomes vai komisijas loceklis. Latvijas Sociologu asociācijas valdes loceklis, Latvijas ZA Promocijas padomes loceklis, stratēģiskās analīzes komisijas loceklis. Pētījumi par tautas attīstību, lauku un reģionālo attīstību, sabiedrības politikas analīzi. Publicējis vairāk kā 70 zinātniskus rakstus, vairāku grāmatu autors vai līdzautors. Starptautisko sociologu asociācijas biedrs, Eiropas Lauku sociologu biedrības biedrs. 2002. gadā saņēmis Cicerona balvu, 2003. gadā Latvijas ZA un „Lattelekom” balvu.

29. jūlijs -  1962. gada Talsu rajona Strazdes ciemā dzimis  Gints Birkenšteins - skolotājs. Mācījies Cēres pamatskolā, Kandavas bērnu mūzikas skolā,  Jelgavas mūzikas vidusskolā. Skolotājs Kandavas bērnu mūzikas skolā. Kandavas novada domes deputāts

Augusts

3. augusts -  1862. gada Kandavā dzimis Osvalds Ķilpe - psihologs, filozofs, kritiskā reālisma dibinātājs. Beidzis Liepājas ģimnāziju. Studējis Leipcigā, Berlīnē, Getingenā un Tērbatā. Bijis psihologa Vilhelma Vundta  asistents Leipcigā, profesors Vircburgā, Bonnā, Minhenē. Psiholoģijā nodibinājis t.s. Vircburgas skolu. Ieņēmis ļoti ievērojamu vietu vācu jaunlaiku filozofu vidū. Sarakstījis vairākus darbus par filozofiju. Miris 1915. gada 31. decembrī Minhenē.

3. augusts -  1952. gadā izsūtījumā Tomskas apgabala Piškinotroickas rajonā  dzimusi  Ērika Ķilpe (dz. Eiermane, bij. prec. Krautmane) - politiski represētā. 1957. gadā atgriezusies Latvijā. Mācījusies Matkules pamatskolā. Beigusi Rīgas Pārtikas tehnikumu. Dzīvojusi Matkules pagasta „Vampoļos”. Dzīvo Kandavā.

5. augusts - 1897. gadā Ventspils apriņķa Zuteņu pagastā dzimis Ernests Emīls Veinbergs - Pirmā pasaules kara dalībnieks, politiski represētais.  Beidzis Talsu pilsētas skolu. Iesaukts krievu armijā, mācījies Oraienburgas II praporščiku skolā. Ieskaitīts 8. Valmieras latviešu strēlnieku 3. rotā. Apbalvots ar Sv. Annas ordeņa IV šķiru un Sv. Vladimira ordeņa IV šķiru ar šķēpiem un banti, Sv. Staņislava III šķiras ordeni ar šķēpiem un banti. Brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā.  Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru, Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi, Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas medaļu, Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. Beidzis virsnieku ložmetējnieku kursus, bijis Rēzeknes kājnieku pulka ložmetēju rotas komandieris 1935. gadā atvaļināts. Bijis 11. Tukuma aizsargu pulka 8. rotas komandieris. Vānes-Aizupes krājaizdevu sabiedrības revīzijas komisijas loceklis, Aizupes patērētāju biedrības valdes loceklis. Militārās audzināšanas skolotājs Aizupes pamatskolā. 1941. gada 30. aprīlī apcietināts. Atradies ieslodzījumā Kuibiševas apgabalā Kujažas ciemata cietumā Nr. 1.  Miris 1941. gada 2. augustā Krievijā.

8. augusts -  1942. gadā Rīgā dzimusi Dace Krātiņa (dz. Kurāte, bij. prec. Kavace) - filoloģe. Mācījusies Rīgas 45. pamatskolā, Rīgas 3. vidusskolā. Strādājusi Latvijas radio, RAF Tehniskās informācijas birojā. Studējusi P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes  Filoloģijas fakultātes angļu valodas nodaļā. Strādājusi Vissavienības patentu centra Rīgas filiālē par ekspertu un tulku, Tukumā šūšanas firmā „Snickers Production, Latvia” dažādos amatos. Dzīvo Kandavā.

11. augusts - 1917. gadā Valkas rajona Plāņu pagasta „Maisiņos” dzimusi Zenta Sietniece (dz. Bāle) -  skolotāja.  Mācījusies Vijciema pamatskolā, Smiltenes pamatskolā, Jelgavas Valsts skolotāju institūta pamatskolas skolotāju specialitātē. Bijusi skolotāja Strenču pilsētas pamatskolā, Trikātas pamatskolā. 1944. gadā devusies bēgļu gaitās, bijusi ceļu strādniece Liepājas zemesceļu rajonā. No 1945. līdz 1950. gadam skolotāja Vānes septiņgadīgajā skolā. Studējusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas  Zootehnikas fakultātē. Bijusi direktora vietas izpildītāja Zentenes septiņgadīgajā skolā, vēlāk skolotāja Zentenes pamatskolā.

 

12. augusts -  1927. gadā Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā dzimis Kārlis Ēdelnieks - skolotājs. Mācījies Vircavas pagasta skolā, Jelgavā hercoga Pētera zēnu ģimnāzijā, Valsts Rīgas pedagoģiskā institūta Ģeogrāfijas fakultātē. Strādājis Jelgavas Tautas izglītības nodaļā, Dobeles rajona Tautas izglītības nodaļas skolu inspektors. 1957. gadā pārcelts darbā uz Kandavu par vēl neuzceltās Kandavas internātskolas direktoru. Līdz 1968. gadam bijis Kandavas internātskolas direktors. Šajā laikā izveidojis skolu par vienu no labākajām republikā. Par darbu saņēmis nosaukumu „Teicamnieks izglītības darbā”, ordeni „Goda Zīme” (1961), Ļeņina ordeni (1966) un daudzus Goda rakstus. Bijis Tukuma rajona Tautas izglītības nodaļas vadītājs, Engures astoņgadīgās skolas direktors, Engures jūrskolas direktors.  Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. Miris 2003. gada 10. janvārī.

15. augusts - 1957. gadā dzimis Ivars Bērtulis - agronoms. Beidzis  LLA Agronomijas fakultāti. No 1980. gada kolhoza „Zemīte” galvenais agronoms. 1989. gadā ievēlēts par kolhoza „Zemīte” valdes priekšsēdētāju.

15. augusts -  1937. gadā  dzimis Juris Nāzers - sporta skolotājs. Mācījies Kandavas vidusskolā,  studējis LVFKI. 1957. gadā kļuvis par sporta biedrības „Vārpa” čempionu basketbolā. 1961. 1962. un 1963. gadā kļuvis par Latvijas PSR meistaru šķēpa mešanā, tomēr PSRS izlasē nav iekļauts. Strādājis Baldones vidusskolā.

21. augusts -  1932. gadā Talsu apriņķa Kandavas pagasta „Uidās” dzimis Ilmārs Celmiņš - politiski represētais. 1949. gada 25. martā izvests no Talsu apriņķa Kandavas pagasta „Uidām” uz Tomskas apgabala Šegarkas rajonu. Atbrīvots 1956. gada 26. septembrī. Pēc atgriešanās dzīvojis Rīgā un strādājis par šoferi. Miris 1963. gada 16. maijā, apbedīts Rīgā, II Meža kapos.

24. augusts -  1897. gadā Matkules pagastā dzimis Artūrs Kundziņš mežzinātnieks, lauksaimniecības zinātņu doktors. Beidzis Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes Mežkopības nodaļu. Strādājis Mežu departamenta Mežu pētīšanas stacijā. 1940. gadā bijis tās direktors. Bijis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas mācību spēks, kopš 1947. gada – docents, LPSR ZA Mežsaimniecības problēmu institūta sektora vadītājs, Mežu selekcijas laboratorijas vadītājs, direktora vietnieks, no 1972. gada profesors. 1970. gadā ieguvis lauksaimniecības zinātņu doktora grādu. Pēckara gados pētījis alkšņu ekoloģiju, pavairošanu un hibridizāciju. Publicējis daudzus zinātniskus darbus par meža atjaunošanas un selekcijas jautājumiem. Vairāku grāmatu autors. LPSR Nopelniem bagātā mežkopis. Miris 1974. gadā.

24. augusts -  1917. gadā dzimis Alfrēds Tērauds-Štāls - kultūras darbinieks. Strādājis Lestenes, Dobeles, Džūkstes tautas namos. No 1962. līdz 1977. gadam bijis Kandavas kultūras nama direktors. Bijis režisors vairākām lugām: V. Lāča „Vainīgie”, R. Blaumaņa „No saldenās pudeles” un „Ļaunais gars”, pats tēlojis raksturlomas, kā arī spēlējis pūtēju orķestrī. Miris 1999. gada 23. janvārī, apbedīts Jaunkandavas kapos.

25. augusts -  1927. gada dzimusi Ilga Krūmiņa (dz. Īberga) -  skolotāja. Beigusi speciālo pedagoģisko klasi Ventspilī un ieguvusi tiesības strādāt ar jaunāko klašu bērniem. No 1949. gada strādājusi Cēres pamatskolā, kur nostrādājusi 40 gadus. Mirusi 2015. gada 7. martā.

26. augusts -  1902. gadā Zantes pagasta Jaundziru „Lazdupos” dzimis  Fricis Cinis - politiski represētais. Bijis rentnieks Irlavas pagasta „Briežos”, Matkules pagasta „Garsilos” un „Laukstrīķos”. Saņēmis zemi Matkules muižā un nosaucis par „Ciņiem”. Pēc Otrā pasaules kara pārcelts uz „Muižkalniem”. 1949. gada 25. martā izsūtīts no Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Muižkalniem” uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu. Atbrīvots 1956. gada 22. augustā. Miris 1962. gada rudenī, apbedīts Matkules kapos.

30. augusts -  1912. gadā Talsu apriņķa Cēres pagasta „Vīskopos” dzimis Arturs Rībens - politiski represētais. Studējis Latvijas Universitātes  Lauksaimniecības fakultātē. 1944. gadā iesaukts vācu armijā. Piešķirts II pakāpes Dzelzs krusts. 1945. gadā Jelgavā arestēts un nonācis filtrācijas nometnē Kolomnā netālu no Maskavas, 1946. gadā pārsūtīts uz Ņižņij-Tagilu, bet 1948. gadā – uz Kolimu, kur bijis celtniecības darbos un arī urāna raktuvēs. 1957. gadā atgriezies Latvijā.

Septembris

11. septembris -  1932. gadā Cēres pagasta „Kalējos” dzimis Zigurds Bētiņš - inženieris, politiski represētais. 1941. gada 14. jūnijā izsūtīts no Talsu apriņķa Cēres pagasta „Kalējiem” uz Krasnojarskas novada Kazačinskas rajonu. Atbrīvots 1947. gada 15.maijā. Mācījies Sabiles pamatskolā. Beidzis Rīgas Industriālo politehnikumu. Strādājis par inženieri Rīgas apgaismes rūpnīcā. Miris 2014. gada 4. septembrī Cēres pagasta „Jaunkalējos”, apbedīts Rīgā.

11. septembris -  1902. gadā dzimis Jānis Maniņš  - aizsargs, politiski represētais. 1941. gada 14. jūnijā izvests no Jelgavas apriņķa Rubes pagasta „Strautiņiem” uz Noriļsku, pēc tam četrus gadus bijis Krasnojarskā. Pēc sievas nāves otrreiz precējies ar Elzu Indriksoni. Pēc atbrīvošanas atbraucis uz Kandavas pagasta „Linčiem”. Miris 1978. gada 6. novembrī, apbedīts Jaunkandavas kapos.

13. septembris - 1902. gadā  Dundagas pagasta Ģipkas ciemā dzimis Voldemārs Frišenfelds - mācītājs. Mācījies Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ģimnāzijā un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. Bijis Jaunpils draudzes mācītājs. Kalpojis Dobeles prāvesta iecirknī, bijis Īles, Kolkas, Ģipkas, Ārlavas, Rojas un Kaltenes draudzēs. No 1958. līdz 1985. gadam bijis Kandavas iecirkņa prāvests. Miris 1991. gada 1. janvārī, apbedīts Ārlavas kapos.

20. septembris – 1932. gadā Tukuma apriņķa Zantes pagasta „Mežmuižniekos” dzimis Visvaldis Pirksts -  agronoms, zinātnieks, publicists. Mācījies Zantes pamatskolā, Tukuma 1. vidusskolā. Studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātē. Strādājis Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijā, Rīgas rajona kolhozā „Ķekava”. Bijis Rīgas rajona kolhoza „Dzimtene” priekšsēdētājs, pēc kolhozu apvienošanas strādājis Rīgas rajona lauksaimniecības pārvaldē, Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūtā, Latvijas Valsts agrorūpnieciskās komitejā. Publicēti 152 zinātniskos un populārzinātniskos rakstus. 1988. gadā aizstāvējis ekonomikas zinātņu kandidāta disertāciju. 1993. gadā piešķirts Latvijas Republikas doktora zinātniskais grāds. Saņēmis Lauksaimniecības ministrijas goda zīmi „Lauksaimniecības teicamnieks”, medaļu „Par Izcilu Darbu”, Latvijas PSR Zinību biedrības Goda zīmi „Par Ilggadīgu Darbu”, Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Atzinības rakstu, 1991. gada barikāžu dalībnieku Piemiņas zīmi. Bijis laikraksta „Padomju Jaunatne” speciālkorespondents un redakcijas loceklis, laikraksta „Cīņa” tautas korespondents, Latvijas radio un televīzijas komitejas ārštata korespondents. Darbojies Baltijas un Ziemeļvalstu lauksaimniecības zinātnieku asociācijā, lasījis referātus un piedalījies debatēs daudzās konferencēs. Piedalījies žurnāla „Praktiskais Latvietis” dibināšanā. 1992. gadā kļuvis par prēmijas „Sējējs” laureātu. 1995. gadā piešķirts profesora akadēmiskais nosaukums. 2006. gadā kļuvis par Ernesta Sovera balvas laureātu. Miris 2007. gada 19. jūlijā.

22. septembrī – 1892. gadā Saikavas pagastā dzimis Pēteris Seržāns - namsaimnieks, tirgotājs. Bijis tirgotājs Kandavā savā drogu preču veikalā. Līdz 1940. gadam bijis Kandavas mednieku biedrības priekšnieks. Darbojies Kandavas krājaizdevu sabiedrības padomē un Latvijas aerokluba Kandavas nodaļas valdē.

25. septembrī  - 1912. gadā Krāslavā dzimis skolotājs Jakovļevs Sergejs. Dzimis 1912. gada Krāslavā. Beidzis Daugavpils vidusskolu, studējis Latvijas Universitātē. Bijis krievu valodas skolotājs Kandavas vidusskolā. No 1954. līdz 1973. gadam  Kandavas strādnieku jaunatnes vakara vidusskolas direktors. Pēc aiziešanas pensijā aktīvi darbojies Kandavas pansionāru padomē, bijis tās priekšsēdētājs. Miris 1998. gada 19. decembrī Kandavā.

25. septembrī -  1927. gadā Sabilē grāmatveža ģimenē dzimis žurnālists, rakstnieks Gunārs Ievkalns. Beidzis Bulduru dārzkopības tehnikumu. No 1950. līdz 1959. gadam bijis literārais līdzstrādnieks un atbildīgais sekretārs Kandavas rajona laikrakstā „Sarkanā Kandava”. Publicēties sācis 1957. gadā laikrakstā „Cīņa” . Vēlāk publicējies laikrakstos „Padomju Jaunatne”, „Literatūra un Māksla”, žurnālos „Liesma”, „Zvaigzne”, „Veselība”, lietuviešu jaunatnes žurnālā „Jaunimo Gretos” un igauņu „Noorus”, kopkrājumos „Jauno autoru almanahs”, kā arī virkne raidlugu Latvijas radiofonā. Žurnālistu savienības biedrs. Laikraksta „Cīņa” korespondents Ventspils, Talsu un Kuldīgas rajonos. Neklātienē studējis žurnālistiku Maskavā. Bijis filozofijas kursa pasniedzējs Rīgas Politehniskā institūta Ventspils filiālē. Strādājis par matrozi zvejnieku kolhozā „Sarkanā bāka”. Bijis atbildīgais sekretārs Grāmatu draugu biedrības filiālē Ventspilī, vecākais redaktors Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komitejā Rīgā, vecākais redaktors izdevniecībā „Avots”, redakcijas vadītājs un atbildīgais sekretārs Galvenajā enciklopēdiju redakcijā, galvenais redaktors dažādās privātās struktūrās: izdevniecībā „Zelta Pūce”, „Auseklītis”, „Grāmata”, laikrakstā „Ventspils Apskats”. Vairāku romānu un stāstu autors: romāns „Miglas taure”, stāstu krājums „Septiņas pēdas zem ķīļa”, tetroloģija „Baltās vasaras mākoņi” Miris 2010. gada 5. septembrī Ventspilī, apbedīts Meža kapos.

27. septembrī  - 1907. gadā Talsu apriņķa Pastendes pagastā Pastendes muižas strādnieku ģimenē dzimis skolotājs Ernests Avots. 1910. gadā ģimene pārgājusi dzīvot uz Talsiem. Mācījies Talsu pilsētas pamatskolā, Talsu vidusskolā, Jelgavā valsts centrālajā pedagoģiskajā institūtā. Strādājis Dundagas pagasta Kaļķu I pakāpes pamatskolā, Otrā pasaules kara laikā strādājis Nogales pamatskolā. No 1946. līdz 1950. gadam bijis Talsu 2. septiņgadīgās skolas direktors. Vēlāk pārcēlies dzīvot uz Kandavu. Bijis Matkules septiņgadīgās skolas direktors, tad skolotājs Kandavas vidusskolā. Miris 2000. gada 25. maijā, apbedīts Antiņu kapos.

28. septembrī – 1852. gadā Liepājā tirgoņa ģimenē dzimis aptiekārs Johans Vilhelmsens (Wilhelmsen Johann). Studējis Tērbatā. Bijis provizors aptiekāra Aleksandra Grabes  aptiekā Kuldīgā, Pavlovskas aptiekas pārvaldnieks, Pampāļu aptiekāra palīgs, Vitebskas aptiekāra palīgs, Škodas (Kauņas guberņa) aptiekas pārvaldnieks, Sasmakas aptiekas pārvaldnieks. no 1908. līdz 1910. gadam Kandavas aptiekas pārvaldnieks. Vēlāk Liepājas homeopātiskās aptiekas pārvaldnieka palīgs un Kazdangas aptiekas pārvaldnieks.

Oktobris

6. oktobrī - 1952. gadā Tukuma rajona Milzkalnes Lielā ciemā dzimusi kultūras darbiniece  Kasparova Mirdza. Mācījusies Apšuciema pamatskolā, beigusi Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu. Strādājusi Ventspils rajona Zlēku ciema klubā. Studējusi J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kultūizglītības darbinieku nodaļā. 1977. gadā pārcēlusies dzīvot uz Kandavu, strādājusi Kandavas kultūras namā, Kandavas bērnu dārzā. 1985. gadā pārcēlusies uz Pūri, strādājusi Pūres kultūras namā, strādā bibliotēkā. Darbojas folkloras kopā „Pūralāde”.

6. oktobrī - 1927. gadā Zantes pagasta „Dēliņos” dzimusi politiski represētā Ilona Ose. 1949. gada 25. martā izvesta no Zantes pagasta „Dēliņiem” uz Tomskas apgabala Šegarkas rajonu. Atbrīvota 1956. gada 11. maijā. Pēc izsūtījuma atgriezusies Zantē, bet vēlāk nopirkusi māju Tukumā.

7. oktobrī - 1932. gada Tukuma apriņķa Zemītes pagasta „Ozoliņos” dzimusi politiski represētā Aina Dreifogele. 1949. gada 25. martā izsūtīta no Tukuma apriņķa Zemītes pagasta „Ozoliņiem” uz Tomskas apgabala Šegarkas rajonu.  Izsūtījumā piedzimis dēls Juris. Atbrīvota 1956. gada 13. decembrī. Dzīvo Kauguros.

7. oktobrī - 1927. gada Tukuma apriņķa Vānes pagasta „Dambaros” dzimis politiski represētais Robats Artūrs. 1949. gada 25. martā izsūtīts no Tukuma apriņķa Vānes pagasta „Dambariem” uz Tomskas apgabala Piškinotroickas rajonu. Atbrīvots 1956. gada 24. maijā. Dzīvojis un strādājis Talsos. Miris 2005. gadā, apbedīts Laucienas kapos.

12. oktobrī - 1752. gada Stokholmā dzimis ārsts Karls Gustavs Reifs (Reiff). Studējis botāniku Upsalas, tad izceļojis uz Kurzemi. Medicīnas zinības apguvis pie Priekules ārsta Makepranga. Strādājis par pulksteņmeistaru, nodarbojies arī ar ķīmiju, elektrības pētījumiem un ārsta praksi. Bijis ārsts Ketlera muižā Lielezerē, pie Sakena Sieksātē. Vēlāk strādājis par ārstu Zemītē. 1807. gada 17. decembrī saņēmis Polijas galma padomnieka titulu, ieguvis bagātīgu ārsta praksi. 1797. gadā Erfurtes universitātē ieguvis medicīnas doktora grādu. 1799. gadā pēc eksāmenu nokārtošanas apstiprināts par Kurzemes guberņas ārstu.

12. oktobrī - 1872. gadā Talsu apriņķa Kandavas pagasta „Urļos” dzimis telegrāfa darbinieks Brombergs Jānis. Beidzis Tukuma pilsētas skolu. Apmeklējis Rīgas pasta un telegrāfa apgabala tehniskos kursus un ieskaitīts par tehniķi Rīgas telegrāfa kantorī. Sākoties krievu-japāņu karam, komandēts uz Mandžūriju par telegrāfa tehniķi, pēc tam darbojies Liepājas telegrāfā. Pirmā pasaules kara laikā komandēts uz Lietuvu noorganizēt un uzturēt telegrāfa satiksmi karaspēka daļās, tad pārcelts uz Igauniju, vēlāk uz Tveru, kur pārzinājis galveno noliktavu. Pēc Latvijas proklamēšanas atgriezies ar noliktavu Rīgā. Sākot ar telegrāfa darbības atjaunošanu ieņēmis Rīgas telegrāfa priekšnieka vietu. Vēlāk aizgājis pensijā.

15. oktobrī  - 1807. gadā Saldū  rakstveža ģimenē dzimis ērģeļu būvētājs, ērģelnieks Peters Karls Oto Hermans (Herrmann). Mācīties pie ērģeļu būvētāja Burharda. 1830. gadā sācis strādāt par Kandavas baznīcas ērģelnieku un Kandavā sācis patstāvīga ērģeļu būvētāja darbu. 1836. gadā pārcēlies uz Dobeli, vēlāk uz Liepāju.  Pārbūvējis un papildinājis Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas ērģeles. 38 darba gados uzbūvējis 79 jaunas baznīcu ērģeles un 53 pozitīvus skolām, to skaitā 57 ērģeles un 49 pozitīvus Kurzemē un 19 ērģeles Lietuvā. Miris 1868. gada 4. septembrī Liepājā.

18. oktobrī - 1882. gada Kalnamuižā dzimis Kandavas pilsētas galva, uzņēmējs Kārlis Kārkliņš.  Beidzis pamatskolu, mācījies amatu kokapstrādē Tukuma apriņķī un Rīgā. 1906. gadā devies darba meklējumos uz Ameriku. 1912. gadā ar ģimeni atgriezies Kandavā un uzcēlis savu amatnieku darbnīcu. No 1928. līdz 1931. gadam un no 1934. līdz 1939. gadam bijis par Kandavas pilsētas  galva.  1935. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. Miris 1968. gada 4. martā, apbedīts Kandavā, Jaunkandavas kapos.

20. oktobrī - 1897. gadā Ventspils apriņķa Jūrkalnes pagasta „Jančeniekos”  dzimis Kandavas pilsētas sekretārs, diriģents, politiski represētais Pēteris Jancis. Beidzis Jūrkalnes trīsgadīgo pamatskolu, Alšvangas ministrijas skolu, Pirmā pasaules kara laikā Pēterpilī mācījies 1. reālskolā. Beidzis apakšvirsnieku kursus, ieskaitīts 245. Berdjanskas pulka orķestrī kā klarnetists. Piedalījies Latvijas brīvības cīņās. Apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi. Pēc demobilizācijas strādājis Jūrkalnes pagastā par darbvedi. No 1929. līdz 1942.gadam strādājis Kandavas pilsētas valdē par sekretāru. Vadījis Kandavas Sadraudzīgās biedrības kori, Kandavas Brīvprātīgo Ugunsdzēsēju biedrības orķestri, Kandavas Valsts arodskolā par mūzikas skolotāju un pūtēju orķestra vadītāju. 1934. gadā bijis viens no 1. Kandavas Dziesmu svētku organizatoriem. Pēc viņa skices būvēta Kandavas estrāde Teteriņos. Uzrakstījis un atskaņojis kora dziesmas „Svētais apsolījums” u.c. 1939. gadā bijis Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs. Darbojies aizsargu organizācijā. 1945. gadā bijis filtrācijas nometnē. Pēc atgriešanās 1945. gadā mācījis Kandavas Lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumā dziedāšanu. Miris 1975. gadā, apbedīts Rīgā, Meža kapos.

20. oktobrī - 1947. gada Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Unguros” dzimis politiski represētais Jānis Dērics. 1949. gada 25. martā izsūtīts no Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Unguriem” uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu. Atbrīvots 1954. gada 16. jūlijā. Atgriezies 1955. gadā. Beidzis Rīgas Elektromehānisko tehnikumu. Dzīvojis un strādājis Rīgā. Miris 2016. gada 6. janvārī, apbedīts Katlakalna kapos.

21. oktobrī - 1937. gada Kandavas pagasta „Viesturos” dzimis agronoms, lauksaimniecības zinātņu doktors, politiski represētais Pēteris Briedis. 1941. gada 14. jūnijā izvests no Kandavas pagasta „Viesturiem” uz Krasnojarskas novada Kazačinskas rajona Kazačinskas ciemu. Atbrīvots 1947. gada 10. oktobrī. Mācījies Jelgavas apriņķa Salgales septiņgadīgajā skolā,  Saulaines lauksaimniecības tehnikumā, beidzis arī studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. Mācījies aspirantūrā LLA, 1965. gadā ieguvis lauksaimniecības zinātņu doktora grādu. Strādājis Tukuma lauksaimniecības pārvaldes agroķīmijas laboratorijā, Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijā,  Vissavienības šķidrmēslojumu zinātniskās pētniecības un projektēšanas tehnoloģijas institūta Baltijas filiālē. Bijis Latvijas PSR Zemkopības zinātniskās pētniecības institūta direktora vietnieks, sabiedrības „Latvijas cukurs” ģenerāldirektors. No 1995. gada dzīvo Kandavā. Pie savas mājas izveidojis Briežu dzimtas piemiņas parku. Kandavas novada politiski represēto apvienības vadītājs. 2008. gadā apbalvots ar Atzinības Krustu. 2011. gadā piešķirta Kandavas novada Goda pilsoņa sudraba nozīmīte.

23. oktobrī - 1942. gada dzimusi Austra Kleinberga (dz. Eiermane). 1949. gada 25. martā izsūtīta no Tukuma apriņķā Aizupes pagasta „Puriņiem” uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu. Atbrīvota 1956. gada 4. oktobrī. Pēc atgriešanās strādājusi kolhozā „Amula”. 1963. gadā pārnākusi uz Kandavu, strādājusi Kandavas radiorūpnīcā, vēlāk Kandavas internātvidusskolā. Dzīvo Kandavā.

Novembris

1. novembrī - 1947. gadā Matkules pagasta „Aiznorās” dzimis politiski represētais Dainis Plezers. 1949. gada 25. martā izsūtīts no Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Aiznorām” uz Tomskas apgabala Tomskas rajonu. Atbrīvots 1956. gada 8. decembrī. Latvijā atgriezies 1957. gada vasarā. Beidzis Matkules pamatskolu, strādājis kolhozā „1. Maijs”.

2. novembrī - 1922. gadā Rūmenē  dzimusi sabiedriskā darbiniece Nellija Bērziņa (dz. Ansonska). Beigusi Kandavā K. Mīlenbaha pamatskolu. Bijusi laukstrādniece, Kandavas pagasta DDP izpildkomitejas lietvede, pārdevēja, noliktavas pārzine Kandavas radiorūpnīcā. Aktīva pašdarbniece, Kandavas kora ilggadēja dalībniece, deju kolektīva vadītāja, volejbola komandas kapteine. Mirusi 2006. gada 22. jūnijā.

6. novembrī - 1912. gadā Zantes pagasta Dzirās dzimis skolotājs Kārlis Šmelds. Beidzis Dziru un Zantes pamatskolu, mācījies Tukuma valsts ģimnāzijā, studējis Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinību fakultātes matemātikas nodaļā, iegūstot specialitāti - ģeofiziķis. Bijis skolotājs Daugavpils valsts ekonomiskajā tehnikumā, Tukuma valsts vidusskolā, Tukuma valsts komercskolā, Tukuma valsts ekonomiskajā tehnikumā. Valmieras rajona Dikļu septiņgadīgās skolas direktors, skolotājs Valmieras rajona Matīšu vidusskolā. No 1957. līdz 1963.gadam skolotājs Zantes vidusskolā. No 1963. gada skolotājs Smārdes astoņgadīgajā skolā. Miris 2003. gada 9. jūnijā.

9. novembrī - 1962. gada Dzimusi farmaceite, aptiekas vadītāja Astra Dīriņa. Mācījusies Bērzes vidusskolā, Rīgas 1. medicīnas koledžā. Strādājusi kā Medicīnas noliktavas vadītāja Kandavā, kā aptiekāre Kandavas Vecajā aptiekā. 2007. gadā  ieguvusi farmaceites grādu Stradiņu universitātē. Kopš 2008. gada Mana aptieka Kandavas  aptiekas „Ozolāji” vadītāja.

10. novembrī - 1907. gadā dzimusi politiski represētā Amālija Saldeniece (dz. Melbārde). 1949. gada 25. martā izsūtīta no Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Saldeniekiem” uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu. Atbrīvota 1957. gada 29. augustā. Pēc atgriešanās strādājusi vietējā kolhozā.

11. novembrī - 1927. gada Irlavas pagasta „Briežos”  Dzimusi politiski represētā Elvīra Leimane (dz. Cine). 1949. gada 25. martā izsūtīta no Tukuma apriņķa Matkules  pagasta „Muižkalniem” uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu. Atbrīvota 1956. gada 22. augustā. Strādājusi Matkules pastā, vēlāk kolhozā „1. Maijs”.

14. novembrī - 1922. Gadā  Idus pagasta Vēršu muižā dzimusi biškope un dārzkope, pašvaldības darbiniece Milda Grīsone (dz. Strazdiņa). Mācījusies Vecbebru biškopības un dārzkopības skolā. Strādājusi par biškopības agronomi Tukuma apriņķī, vēlāk Kandavas rajona Kandavas Lauksaimniecības pārvaldē un Mašīnu un traktoru stacijā. No 1959. līdz 1980. gadam bijusi Kandavas pilsētas DDP IK priekšsēdētāja. Vēlāk strādājusi Kandavas radiorūpnīcā. Kandavas novada Goda pilsone. Mirusi 2010. gada 7. jūlijā Kandavā, apbedīta Jaunkandavas kapos.

18. novembrī - 1942. gada Liepājā dzimis treneris, sabiedriskais darbinieks, uzņēmējs Andris Miezītis. Bērnību pavadījis Kandavā. Mācījies Kandavas vidusskolā. Beidzis Tukuma 1. vidusskolu, studējis Latvijas Valsts Fiziskās kultūras un sporta institūtā. Tukuma bērnu un jaunatnes sporta skolas treneris ziemas divcīņā un lēkšanā ar slēpēm, PSRS jaunatnes izlases treneris. Tukuma rajona sporta komitejas priekšsēdētājs. 1988. gadā Latvijas Tautas frontes Tukuma nodaļas dibinātājs. Tukuma evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks. Tūrisma asociācijā „Kurzeme” un SIA „Eiva”  izpilddirektors, SIA „Roko” un SIA „Transports Tukums” valdes loceklis. „Dobeles Dzirnavnieka” filiāles dibinātājs Tukumā.

18. novembrī - 1922. gadā Talsu apriņķa Lubē dzimis pārdevējs, veikala vadītājs Rihards Celmiņš. Strādājis Valdemārpilī veikalā. 1945. gadā pārcēlies dzīvot uz Kandavu un strādājis Patērētāju biedrības saimniecības preču veikalā. 1971. gadā apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni. Saņēmis arī Centrālās patērētāju biedrību savienības Goda rakstu un nozīmīti „Tirdzniecības darba teicamnieks” īpašnieks. Miris 1991. gada 10. oktobrī, apbedīts Jaunkandavas kapos.

 

23. novembrī - 1957. gadā Krāslavas rajona Šķeltovas pagastā dzimis inženieris-elektriķis Valdis Pīpiņš (1957). Mācījies Jēkabpils rajona Gārsenes pamatskolā un  Aknīstes vidusskolā. Studējis ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Rīgas Politehniskā institūta Elektroenerģētikas fakultātē. Strādājis Kandavas sovhoztehnikumā par inženieri-elektriķi. 1993. gadā nodibinājis elektromontāžas uzņēmumu SIA „Elfa”. 1988. gadā piedalījies Latvijas Tautas frontes Kandavas nodaļas dibināšanas sapulcē, bijis  Kandavas nodaļas pārstāvis LTF dibināšanas kongresā Rīgā. 1991. gadā iestājies Kandavas zemessargu rotā. 1997. gadā ASV, Mičiganā, piedalījies ārrindas zemessargu mācībās. No 1999. līdz 2002. gadam bijis Kandavas zemessargu rotas komandieris.

23. novembrī -  1922. gadā Dikļos dzimusi Kandavas grāmatnīcas vadītāja Inta Skurbe. No 1950. gada strādājusi Kandavas grāmatnīcā. Mirusi 1994. gada 4. oktobrī.

28. novembrī - 1932. gada Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā Dzimusi skolotāja Brigita Putniņa. Beigusi Liepājas Pedagoģisko skolu. No 1951. gada Vānes pamatskolas skolotāja, bijusi arī mācību pārzine, direktores v.i..

30. novembrī - 1932. gadā Matkules pagatsa „Mazspalvjos” dzimis politiski represētais Imants Dūniņš. 1949. gada 26. martā izsūtīts no Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Mazspalvjiem” uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu. Atbrīvots 1957. gada 3. maijā. Atgriezies Matkulē un strādājis kolhozā „1. Maijs”.

30. novembrī - 1942. gada dzimusi politiski represētā Vija Šmelde. 1949. gada 25. martā izsūtīta no Tukuma apriņķa Zantes pagasta „Pamparām” uz Tomskas apgabala Šegarkas rajonu. Atbrīvota 1957. gada 2. aprīlī. Mācījusies Zantes pamatskolā, strādājusi padomju saimniecībā “Zante”. 1989. gadā  nodibinājusi savu zemnieku saimniecību.

Decembris

1. decembrī -  1912. gada  dzimusi  politiski represētā Lība Šmelde. 1949. gada 25. martā izsūtīta no Tukuma apriņķa Zantes pagasta „Pamparām” uz Tomskas apgabala Šegarkas rajonu. Atbrīvota 1957. gada 2. aprīlī. Mūža pēdējos gadus pavadījusi savās dzimtajās mājās Zantē. Mirusi 2000. gada aprīlī, apbedīta Zantes pagasta Jaundziru kapos.

3. decembrī - 1907. gada dzimis politiski represētais Žanis Botmanis. 1946. gada 28. decembrī arestēts Tukuma apriņķa Aizupes pagastā kā bandītu atbalstītājs. Atbrīvots 1955. gada 26. augustā. Pēc atgriešanās strādājis kolhozā „Vāne”. Miris 2003. gada 13. jūnijā, apbedīts Matkules kapos.

4. decembrī - 1917. gadā  Krāslavas pagasta „Zimaižos” dzimis padomju un partijas darbinieks, Lielā Tēvijas kara dalībnieks Ivans Jaņēvičs. Beidzis Krāslavas pamatskolu. Strādājis par krāsotāja mācekli Krāslavā. Sākoties Otrajam pasaules karam, brīvprātīgi iestājies 201. latviešu strēlnieku divīzijas 112. motorizētajā strēlnieku atsevišķajā izlūku rotā. Beidzis Augstākās partijas skolas kursus Kirovā. Strādājis Rīgas pilsētas komitejā par instruktoru. Mācījies republikāniskjā partijas un padomju darbinieku skolā. Strādājis Aizputes apriņķa komitejā par nodaļas vadītāju, partijas kabineta vadītāju, sekretāru. No 1953. līdz 1957. gadam strādājis Kandavas rajonā padomju un partijas darbā. 1957. gadā apstiprināts par Kandavas rajona kolhoza „Rosība” priekšsēdētāju, no 1961. gada kolhoza „Komūna” priekšsēdētājs. No 1974. gada strādājis kolhozā „Abava” un Kandavas sovhoztehnikumā atbildīgā saimnieciskā darbā. Apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni un astoņām medaļām.  Miris 1982. gada 22. aprīlī.

5. decembrī - 1927. gada Remtes pagasta „Veczaļumos” dzimis literatūrkritiķis un publicists Jānis Škapars . No 1939. gada dzīvojis  Zantes pagastā. Beidzis Zantes pamatskolu, Tukuma ekonomisko tehnikumu un  Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti.  Strādājis komjaunatnes un partijas darbā.  Bijis laikraksta „Literatūra un Māksla” redaktors, vēlāk Rakstnieku savienības konsultants literatūrkritikas jautājumos. LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums. Kopš 1988. gada LTF Domes valdes loceklis, bijis tās priekšsēdētājs. Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts, Prezidija loceklis un Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs. Latvijas Republikas Saeimas deputāts. Piedalījies sabiedriskās organizācijas „Jaunrades fonds” dibināšanā. Latvijas Inteliģences apvienības valdes priekšsēdētājs. Sastādījis rakstu krājumu „Lielā darba mazais sākums”,  piedalījies kritikas gadagrāmatu veidošanā, publicistiku apkopojis   grāmatā „Kas tu esi, cilvēk?”. 1998. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru, bet 2000. gadā ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru. 2007. gadā saņēmis Latvijas Republikas Ministru Kabineta balvu.

6. decembrī  - 1922. gada dzimusi politiski represētā Hilda Pētersone. 1949. gada 25. martā izsūtīta no Tukuma apriņķa Vānes pagasta „Kausiņiem” uz Tomskas apgabala Piškinotroickas rajonu. Atbrīvota 1957. gada 11. aprīlī. Mirusi 2006. gada 20. oktobrī.

8. decembrī - 1937. gada Tukuma apriņķa Aizupes pagasta „Puriņos” dzimis politiski represētais Gunārs Eiermanis. 1949. gada 25. martā izsūtīts no Tukuma apriņķa Aizupes pagasta „Puriņiem” uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu. Atbrīvots 1956. gada 6.oktobrī. Atgriezies 1957. gada martā un dzīvojis Vānes pagasta „Puriņos”. 1965. gadā apprecējies un pārcēlies dzīvot uz Rīgu. Strādājis mēbeļu kombinātā „Teika”. Dzīvo Rojā.

8. decembrī -  1907. gada Zantes pagasta „Ezerniekos” Dzimis zemnieks, aizsargs un  politiski represētais Augusts Fricis Grīnhofs. Mācījies Jaundziru pamatskolā. Vēlāk sācis strādāt tēva saimniecībā. 1945. gada 10. maijā arestēts un izsūtīts uz Sibīriju. Pēc gada un deviņiem mēnešiem atgriezies atpakaļ. 1947. gada 28. martā apcietināts otrreiz par dienestu pašaizsardzībā un policijas C grupā un arestu dalībnieku. Izsūtīts uz Sibīriju - Noriļsku. Bijis arī Dudinkā, Turhanskā Gorošinā. Atgriezies 1956. gada 10. jūnijā. Dzīvojis kopā ar savu ģimeni Zantes ciema „Grantiņos”, strādājis mežā, bet vēlāk bijis padomju saimniecības „Zante” iecirkņa priekšnieks. Miris 1998. gada 14. aprīlī Zantē, apbedīts Zantes kapos.

11. decembrī - 1942. gada Saldus apriņķa Pampāļu pagastā dzimusi tekstilmāksliniece Astrīda Šlisere. Beigusi Liepājas lietišķās mākslas vidusskolas aušanas nodaļu. Strādājusi Priekules un Auces skolās par praktisko darbu skolotāju. Strādā dažādās tehnikās – auž gobelēnus, veido tekstilmozaīkas un glezno. Bijušas izstādes Tukumā un Kandavā.

12. decembrī  - 1892. gadā Jelgavā dzimis skolotājs, pulkvedis-leitnants, politiski represētais Jānis Briedis. Mācījies Aizdzires pagasta un Kandavas pilsētas skolās. Nolicis skolotāja eksāmenu un strādājis Cēres pagasta skolā par pārzini. 1915. gadā iestājies brīvprātīgajos latviešu strēlniekos. Par kaujām Kalnciemā pie „Lediņu” mājām piešķirts Jura zobens. 1918. gadā mobilizēts Sarkanarmijā un kaujās pie Kazaņas saņemts gūstā. Pēc atbrīvošanas 1918. gadā brīvprātīgi iestājies Troickas 1. latviešu īpašajā strēlnieku bataljonā. Piedalījies Imantas pulka formēšanā. 1920. gadā atgriezies Latvijā un strādājis Latvijas Aizsardzības ministrijā. Studējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. Beidzis virsnieku kursus. 1927. gadā kļuvis par pulkvedi-leitnantu. 1937. gadā strādājis Armijas ekonomiskajā veikalā par finansu daļas priekšnieka vietnieku. Apbalvots ar Sv. Staņislava III šķiras ordeni, Sv. Annas III un IV šķiras ordeņiem, Sv. Jura krusta IV šķiru, Jura zobenu, Tēvzemes ordeņa III un IV šķiru. 1921. gadā saņēmis Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru. 1928. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru. Saņēmis arī Latvijas atbrīvošanas kara 10 gadu piemiņas zīmi, Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu neatkarības jubilejas medaļu, Čehoslovākijas Kara krustu, Lietuvas 10 gadu neatkarības jubilejas medaļu. Kā Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim piešķirta jaunsaimniecība „Viesturi” Kandavā. Miris 1941. gada 12. jūnijā Vjatlagā.

15. decembrī - 1922. gada dzimusi politiski represētā Alvīne Brukšteina. 1949. gada 25. martā izsūtīta no Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Dzirām” uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu. Atbrīvota 1957. gada 19. aprīlī. Mirusi 2006. gada 21. aprīlī.

15. decembrī - 1907. gada Rīgā dzimusi pianiste Berta Vecmane. Beigusi Marijas Beķeres sieviešu ģimnāziju un Ernesta Vīgnera  Fonoloģisko institūtu Rīgā, Beatrises Vīgneres ritmoplastikas studiju un gleznotāja Romana Sutas gleznošanas studiju. Bijusi ērģelniece Kandavas, Pūres, Balgales, Dzirciema u.c. baznīcās. Kandavā bijusi dāmu komitejas priekšniece, vadījusi visu liturģisko krāsu altāra segu tapšanu, zīmējusi metus krustu un apmaļu izšūšanai un to krāsu izvēli. Visām baznīcas dāmu komitejas dalībniecēm organizējusi tautas tērpu aušanu, blūzīšu izšūšanu. Kandavas draudzes mājā notiekošo pasākumu mākslinieciskā vadītāja. Baznīcas kora diriģente un arī ērģelniece. Mirusi 1960. gada 27. janvārī autokatastrofā, apbedīta Siguldas kapos.

19. decembrī - 1932. Gada Dzimusi politiski represētā Dzidra Ozola. Mācījusies Aizupes-Variebas pamatskolā. 1941. gada 14. jūnijā no Tukuma apriņķa Aizupes pagasta „Važenieku” mājām izsūtīta uz Krasnojarskas novada Tjuhtetas rajonu. Atbrīvota 1946. gada 20. septembrī.

22. decembrī - 1867. gada Matkules pagastā dzimis mācītājs Teodors Matīss Ramoliņš. Studējis Tērbatas universitātē. Bijis mācītāja adjunkts Rīgā, Bērzaunes draudzes mācītājs,  Mežotnes Bērsteles draudzes mācītājs.

24. decembrī - 1942. gada  dzimis politiski represētais Visvaldis Jansons. 1949. gada 26. martā izsūtīts no Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Vecgraudiem” uz Tomskas apgabala Šegarkas rajonu. Atbrīvots 1957. gada 12. aprīlī. Mācījies Tukuma 2. pamatskolā. Atgriezies Matkules pagastā un strādājis kolhozā „1. Maijs”.

30. decembrī - 1907. gada Krāslavas apriņķa Robežnieku pagastā Dzimusi  politiski represētā Konstance Zaharāne . 1949. gada 25. martā izsūtīta no Krāslavas apriņķa Robežnieku pagasta Zaharovas uz Omskas apgabala Kolosovkas rajonu. Atbrīvota 1957. gada 24. janvārī. Latvijā atgriezusies 1958. gadā. Dzīvojusi Kandavas pagastā. Mirusi 2007. gadā, apbedīta Jaunkandavas kapos.

31. decembrī - 1882. gada Zantes pagasta „Kalēj-Ārlavās” dzimis lauksaimnieks Kārlis Ķenkars. Mācījies Tukuma pilsētas skolā. Ņēmis dalību 1905. gada notikumos. 1915. gadā devies bēgļu gaitās uz Vidzemi, iestājies dzelzceļa dienestā Valkā. 1918. gadā atgriezies tēva mājās un turpinājis saimniekot. Bijis Valsts statistiskās pārvaldes Zantes pagasta brīvprātīgais korespondents. 1934. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II pakāpes Goda zīmi. Otrā pasaules kara laikā bijis Tautas palīdzības Zantes pagasta komitejas priekšsēdētājs.

Sastādīja Kandavas novada muzeja

krājuma glabātāja Ināra Znotiņa

<
Kandavas novadsKandavas novada tūrisma informācijas centrs


back to top