Drukas resursa adrese: http://kandavaskultura.lv/novadnieki/kandavas_novada_jubilari_2016_gada
Drukas datums: 14:57:39 19.07.2018

Kandavas novada jubilāri 2016. gadā11.11.2016

  Janvāris

Eduards Rassa (1946 - 2008), lauksaimniecības mehanizators, pasniedzējs, pašvaldības darbinieks, aktīvs atmodas laika dalībnieks. Dzimis 1946. gada 1. janvārī Baltkrievijā. 1950. gadā atgriezies Latvijā. Mācījies Skultes un Praviņu pamatskolās, beidzis Kandavas Lauksaimniecības un mehanizācijas tehnikumu. Pēc dienesta Padomju armijā strādājis Kandavas Lauksaimniecības un mehanizācijas tehnikumā. Aktīvs LTF dalībnieks, LTF Tukuma rajona nodaļas pārstāvja vietnieks, LTF republikas Domes loceklis, zemessargs, barikāžu braucienu organizators un dalībnieks, LNNK biedrs. 1994. gada pašvaldības vēlēšanās ievēlēts Tukuma rajona padomē par Tukuma rajona padomes priekšsēdētāja vietnieku. Nepilnīgi pieņemtā Pilsonības likuma dēļ no amata atkāpies. No 1994. līdz 1997. gadam strādājis agrofirmā SIA „Durbe“. Tad atgriezies Kandavā un strādājis par siltumiekārtu inženieri. Miris 2008. gada 27. oktobrī, apbedīts Jaunkandavas kapos.

 

Zigurds Valdmanis (1926), leģionārs. Dzimis 1926. gada 1. janvārī. Mācījies Kandavas apvienotajā pamatskolā. No 1940. līdz 1943. gadam mācījies Kandavas valsts arodskolā un ieguvis mehāniķa profesiju. Bijis aviācijas leģiona karavīrs, apmācīts smagās pretgaisa artilērijas lielgabalu apkalpošanai.

 

Kristaps Mišinskis (1926 – 1999), politiski represētais, atmodas laika aktīvists. Dzimis 1926. gada 2. janvārī Pūres pagastā. Beidzis Pūres pamatskolu. 1944. gadā iestājies leģionā un sākumā karojis 15. divīzijā, bet no 1945. gada janvāra – 19. divīzijā. Pēc kapitulācijas aizturēts, bet izdevies izbēgt. Pievienojies Pētera Čevera partizānu grupai, bet, tai sadaloties, cīnījies Pāvila Joksta grupā, kas darbojusies Engures un Pūres apkaimē. 1946. gadā kopā ar grupu pārcēlies uz Vidzemi. 1947. gadā nodevības dēļ apcietināts. Tiesā saņēmis spriedumu 15 gadus apcietinājumā un 5 gadus nometinājumā. Sodu izcietis Vjatlaga un Taišetas nometnēs. 1962. gadā atgriezies mājās. Atmodas laikā bijis aktīvs Vides aizsardzības kluba dalībnieks. Miris 1999. gada 21. novembrī.

 

Raimonds Vanags (1951), kultūras darbinieks, Matkules zemessargu nodaļas komandieris. Dzimis 1951. gada 7. janvārī Rīgā. Mācījies Rīgas 36. vidusskolā, Rīgas 4. vidusskolā. 1969. gadā beidzis Rīgas tirdzniecības un kulinārijas skolu. No 1971. gada strādājis Rīgas kokapstrādes kombinātā “Dokmīlgrāvis”. 1974. gadā pārcēlies uz Matkuli un strādājis kolhozā “1. Maijs”. No 1979. līdz 1997. gadam bijis Matkules kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītājs. Bijis aktīvs pašdarbnieks, spēlējis estrādes orķestrī “Imula”, darbojies dramatiskajā kolektīvā. 1992. gadā iestājies zemessardzē. No 1992. līdz 1999. gadam bijis Matkules zemessargu vada komandieris. No 1997. līdz 2016. gadam Kandavas kultūras centra (no 2009. gada – Kandavas novada kultūras pārvaldes) saimnieciskās daļas vadītājs.

 

Maija Jansone (1941), politiski represētā.  Dzimusi. 1941. gada 7. janvārī Rīgā. 1949. gada 26. martā izsūtīta no Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Vecgraudiem” uz Tomskas apgabala Šegarkas rajonu. Atgriezusies 1956. gadā. Mācījusies Sabiles vidusskolā. Strādājusi kinostudijā, bijusi sekretāre Latvijas Tehniskajā universitātē. Dzīvo Rīgā.

 

Heinrihs Briedis (1891 – 1942), lauksaimnieks, aizsargu rotas komandieris. Dzimis 1891. gada 8. janvārī Jelgavā. Mācījies Aizdzires pagasta skolā un Kandavas pilsētas skolā. Dienējis cara armijā. No 1919. līdz 1920. gadam baterijas komandieris 5. latviešu īpašajā pulkā Sarkanajā armijā. Pirmā pasaules kara laikā apbalvots ar visu četru pakāpju Jura Krusta ordeņiem. Bijis Talsu 1. aizsargu pulka Kandavas pagasta 4. rotas komandieris, organizācijas „Vanagi” biedrs. 1931. gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru, bet 1939. gadā – Aizsargu Nopelnu krustu. 1941. gada 14. jūnijā no Kandavas pagasta „Viesturiem” kopā ar ģimeni izsūtīts uz Sibīriju – Kirovas apgabala Vjatlagu. Miris 1942. gada 15. februārī (citos dokumentos – 13. aprīlī) PSRS, Vjatlagā.

 

Rūdolfs Akers (1886 – 1980), rakstnieks, mežkopis, biškopis un selekcionārs. Dzimis 1886. gada 10. janvārī Trikātas pagasta „Daižos”. Beidzis Trikātas draudzes skolu, Valmieras E. Liepiņa proģimnāziju un Baltijas Mežkopības biedrības Mežkopības skolas mežziņu nodaļu Vijciemā. Studējis Lauksaimniecības institūtā Petrogradā, turpat beidzis arī karaskolu. 1924. gadā atgriezies Latvijā. Bijis dzīvokļu kooperatīva „Savs stūrītis” dibinātājs un priekšsēdētājs, Rīgas muitnīcas eksporta un tranzīta nodaļas vadītājs. 1940. gadā pārcēlies uz Kandavas pagasta „Ozolājiem”. Pēckara periodā strādājis par biškopības agronomu, mežu melioratoru, agronomu, vienlaicīgi rakstot un publicējot populārzinātniskus darbus par savu pētījumu rezultātiem. Iznākušas grāmatas: „Dur, cērt, sit”, „Audzēsim lazdas”, „Bišu dravā” „Meži mostas”, „Ziedošās zemes stāsti”, „Drošsirdīgais bērzs”, „Bumbieru birztala”, „Sniegpulkstenītes zvana”. Rakstījis arī populārzinātniskus darbus. Literārajā darbībā izmantojis pseidonīmu „Pļavmalu Rūdis”. Miris 1980. gada 10. novembrī Kandavas pagasta „Ozolājos”, apbedīts Rīgā, Meža kapos.

 

Marija Bērziņa (dz. Vītola, 1881 – 1972), Līgu dzirnavu īpašniece. Dzimusi 1881. gada 10. janvārī Kokmuižas pagastā. Mirusi 1972. gada 1. maijā Mellužos, apbedīta Slokas kapos.

 

Osvalds Akermanis (1851 - ?), farmaceits. Dzimis 1851. gada 12 (4.) janvārī Kandavā skolotāja ģimenē. No 1875. līdz 1877. gadam Tērbatā studējis farmāciju. Strādājis galma aptiekā Pēterburgā.

 

Artūrs Cīpurs (1931), skolotājs. Dzimis 1931. gada 14. janvārī Smiltenes apriņķa Gaujas pagastā. 1960. gadā beidzis Latvijas Valsts universitātes Dabaszinību fakultāti. Bijis skolotājs Rūmenes pamatskolā. No 1955. gada skolotājs Aizdzires pamatskolā.

 

Fricis Auns (1911 - 1941), politiski represētais, aizsargs. Dzimis 1911. gada 18. janvārī. Bijis 11. Tukuma aizsargu pulka aizsargu virsnieks. 1941. gada 14. jūnijā arestēts Tukuma apriņķa Zemītes pagasta „Valmaņos” un izvests uz Kirovas apgabala Vjatlagu. Miris 1941. gada 15. oktobrī Kirovas apgabala Vjatlagā.

 

Skaidrīte Celmiņa (1946), politiski represētā, agronome. Dzimusi 1946. gada 18. janvārī Talsu apriņķa Kandavas pagasta „Uidās” saimnieku ģimenē. 1949. gada 25. martā izvesta no Talsu apriņķa Kandavas pagasta „Uidām” uz Tomskas apgabala Šegarkas rajonu. Atbrīvota 1956. gada 26. septembrī. Latvijā atgriezusies 1957. gada augustā. Pēc Kandavas vidusskolas beigšanas mācījusies Kazdangas sovhoztehnikumā par agronomi. 1982. gadā neklātienē beigusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti. No 1967. līdz 1993. gadam strādājusi par agronomi kolhozā „Komūna” (pēc apvienošanas Kandavas sovhoztehnikumā). 1992. gadā dzimtajās mājās „Uidās” izveidojusi zemnieku saimniecību. 1994. gadā, rodoties iespējai saņemt Eiropas pensiju, saimniecību atdevusi meitai Santrai Celmiņai. 

 

Guntis Šmelds (1941), politiski represētais. Dzimis 1941. gada 18. janvārī. 1949. gada 25. martā izsūtīts no Tukuma apriņķa Zantes pagasta „Pamparām” uz Tomskas apgabala Šegarkas rajonu. Atbrīvots 1954. gada 28. oktobrī. Atgriezies 1957. gadā. Pusgadu mācījies Zantes skolā, tad sācis darba gaitas. Strādājis padomju saimniecībā “Zante”. 20. gs. 80. gadu beigās nodibinājis savu zemnieku saimniecību, kļuvis par Breša zemnieku.

 

Veronika Robaža (dz Štoferte, 1941), politiski represētā. Dzimusi 1941. gada 26. janvārī Kandavas pagasta „Tīļās”. 1949. gada 25. martā izsūtīta no Talsu apriņķa Kandavas pagasta „Tīļām” uz Tomskas apgabala Tomskas rajonu. Atbrīvota 1956. gada 12. oktobrī. Pēc atgriešanās strādājusi kolhozā „Zelta vārpa”. Dzīvo Sabilē.

 

Veikla Ilma Griķe (dz. Neiberga, 1931 - 2013), politiski represētā. Dzimusi 1931. gada 29. janvārī. 1949. gada 25. martā izvesta no Talsu apriņķa Kandavas pagasta „Kalnaaizupējiem” uz Tomskas apgabala Šegarkas rajonu. Atbrīvota 1955. gada 26. decembrī. 1956. gadā atgriezusies. Strādājusi Dzintaros par oficianti, vēlāk Rīgā par konditori. Dzīvojusi Slokā. Mirusi 2013. gada 8. martā, apbedīta Pūres pagasta Daigones kapos.

 

Hugo Jurševskis (1946), autosportists, uzņēmējs. Dzimis 1946. gada 30. janvārī. 1967. gadā beidzis Kandavas Lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumu un sācis turpat strādāt par praktiskās apmācības meistaru. 1972. gadā sācis nodarboties ar kartingu sportu, paralēli braucot ar 3. formulas sacīkšu auto. 1973. gadā pārņēmis kartinga pulciņa vadību. Kopā ar audzēkņiem iekārtojis remonta bāzi, personīgi iegādājies metālapstrādes mašīnas un instrumentus. Vairākkārtējs Latvijas PSR čempions III formulā. Startējot ar formulām, kļuvis par PSRS sporta meistaru. 1975. gadā pievērsies trenera darbam, kļūdams par Kandavas tehnikuma kartinga sekcijas vadītāju. No 1979. gada strādājis par Latvijas izlases treneri, bet laikā no 1985. līdz 1991. gadam bijis PSRS izlases treneris. Sagatavojis un izaudzinājis 14 PSRS un astoņus Starptautiskās klases sporta meistarus. Latvijas neatkarības atjaunošanas pievērsies trenera un vienlaikus mehāniķa darbam autošosejas sacensībās.. 2006. gadā no s/o „Atbalsti autosportu!” saņēmis naudas balvu par mūža ieguldījumu kartinga attīstībā. 2008. gadā par ieguldījumu Kandavas novada un Latvijas labā saņēmis sudraba nozīmīti „Goda pilsonis” un naudas balvu.

 

Valija Krūmiņa (dz. Zandberga, 1911 – 1994), grāmatvede, sabiedriskā darbiniece. Dzimusi 1911. gada 30. janvārī Kandavā kurpnieka ģimenē. 1926. gadā beigusi Kandavas apvienoto pamatskolu. No 1926. līdz 1930. gadam mācījusies Tukuma valsts komercskolā. 1931. gadā sākusi strādāt kredītsabiedrībā, vēlāk bijusi grāmatvede bankā. Strādājusi arī elektrības kantorī un dzīvnieku jēlvielu un zvērādu sagādes kantorī. Aktīvi iesaistījusies Kandavas sabiedriskajā dzīvē. 1939. gadā iestājusies Kandavas aizsardžu pulciņā. Mirusi 1994. gada 8. jūlijā, apbedīta Baznīcas kapos.

 

 

Februāris

 

Tālrīts Cīrulis (1936), elektriķis, politiski represētais. Dzimis 1936. gada 5. februārī Tukuma apriņķa Vānes pagasta „Klintīs” veikalnieka Teodora Cīruļa ģimenē. Mācījies Vānes pamatskolā. 1949. gada 25. martā izsūtīts no Tukuma apriņķa Vānes pagasta „Klintīm” uz Tomskas apgabala Piškinotroickas rajonu. Atbrīvots 1956. gada 24.septembrī. Mācījies Rūjienas profesionāli tehniskajā skolā. Neklātienē beidzis Rīgas Politehnisko institūtu. Strādājis Ogres elektromontāžas kantorī, pēc reorganizācijas SIA „Elektromontāža”, kur bijis valdes priekšsēdētājs.

 

Anna Jēgermane (dz. Saliņa, 1901 - 1985), medmāsa. Dzimusi 1901. gada 9. februārī Meirānos pusgraudnieka ģimenē. Beigusi Sarkanā Krusta medicīnas māsu skolu Rīgā. 1925. gadā sākusi strādāt Kandavas Sarkanā Krusta veselības kopšanas punktā. Paralēli tiešajam darbam veikusi arī nozīmīgu sabiedrisko darbu, vācot ziedojumus veselības punkta iekārtošanai. Par pašaizliedzīgo darbu saņēmusi daudzus apbalvojumus un pateicības. Vēlāk strādājusi Kandavas poliklīnikas bērnu konsultācijā. Medicīnai kalpojusi 52 gadus. Mirusi 1985. gada 12. februārī Kandavā, apbedīta Jaunkandavas kapos.

 

Ansis Rūdolfs Jānis Rozītis (Roze), (1906 – 1982), politiski represētais, namīpašnieks. Dzimis 1906. gada 9. februārī (25. janvārī pēc v. st.). 1941. gada 14. jūnijā izvests no Talsu apriņķa Kandavas pagasta „Kalnrozēm” uz Krasnojarskas novada Kazačinskas rajonu. Atbrīvots 1956. gada 18. jūlijā. Miris 1982. gada 14. februārī Tukuma rajona Aizdzires ciemā.

 

Vera Zemture (1916), politiski represētā. Dzimusi 1916. gada 10. februārī. Nacionālā partizāna Paula Graudiņa māsa. Atbalstījusi nacionālos partizānus. Vienu brīdi savās mājās turējusi meža meitu Brunhildi Ausmu Fogeli. 1949. gada 25. martā izvesta no Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Puitām” uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu. Atbrīvota 1957. gada 31. janvārī. Dzīvojusi „Puitās”.

 

Marija Lagzdiņa (dz. Jurēvica, 1931), politiski represētā. Dzimusi 1931. gada 11. februārī Zantes pagasta Dzirās. 1949. gada 25. martā izsūtīta no Tukuma apriņķa Aizupes pagasta „Udadžiem” uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu. Atbrīvota 1956. gada 29. aprīlī. Dzīvo Kandavā.

 

Ināra Pulvere (1936), skolotāja. Dzimusi 1936. gada 11. februārī Rīgā. Beigusi fizikas-matemātikas fakultāti. Skolotāja Kandavas vidusskolā.

 

Marta Plezere (dz. Mirtenšteina, 1906 - 1994), politiski represētā. Dzimusi 1906. gada 12.februārī Džūkstes pagasta Kliģu muižā dārznieka Viļa Mirtenšteina ģimenē. No 1917. līdz 1931. gadam strādājusi Kliģu muižā par dārznieci. 1947. gadā kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Matkules „Aiznorām”. 1949. gada 25. martā izvesta no Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Aiznorām” uz Tomskas apgabala Tomskas rajona Žukovkas sādžu. Atbrīvota 1956. gada 8. decembrī. Latvijā atgriezusies 1957. gada vasarā. Strādājusi kolhozā „1. Maijs”. Mirusi 1994. gada 30. decembrī, apbedīta  Dobeles rajona Annenieku kapos.

 

Jānis Krišjānis (1886 - 1978), latviešu sarkanais strēlnieks. Dzimis 1886. gada 13. februārī (pēc v.st.) Vānes muižas kalpu mājās „Lagzdiņās”. Mācījies Vānes pagasta skolā. No 14 gadu vecuma sācis strādāt muižas dārzniecībā. 1908. gadā iesaukts cara armijā un nosūtīts uz ulānu pulku Pieurālos pie Kamas upes, Permas pilsētā. Vēlāk nosūtīts uz pulka skolu un ieguvis apakšvirsnieka (unteroficiera) pakāpi. Pēc dažiem gadiem pārvietots pie prūšu robežas, bijis vada komandieris. Pirmā pasaules kara laikā pārcelts uz 3. Kurzemes bataljonu. 1916. gadā piedalījies Nāves salas aizstāvībā. Par varonību apbalvots ar diviem Jura krustiem. No 1918. gada Sarkanās armijas latviešu strēlnieku divīzijas jātnieku pulka komandieris, no 1920. gada jātnieku brigādes komandieris. Piedalījies Krievijas Pilsoņu karā un Sarkanās armijas 1919. gada cīņās pret Latvijas armiju. Apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni. Miris 1978. gadā.

 

Teodors Gustavs Hugo fon Betihers (1911 - ?), mācītājs. Dzimis 1911. gada 16. februārī (1. martā) St. Pēterburgā jurista Hugo Frīdriha fon Betihera (1864 – 1943) ģimenē kā jaunākais dēls. Studējis teoloģiju Rīgā un Leipcigā. 1934. gadā bijis mācītāja mata kandidāts. No 1935. līdz 1936. gadam bijis praksē vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā Rīgā. 1936. gadā ordinēts par mācītāju. No 1936. līdz 1939. gadam bijis mācītāja adjunkts vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā Rīgā. No 1939. gada Kandavas vācu draudzes mācītājs. Kopā ar draudzi pārvietots uz Vārtas novadu Polijā. 1941. gadā iesaukts vērmahtā. Pēc Otrā pasaules kara bijis mācītājs Vācijā. Kopš 1976. gada pensijā, dzīvojis Hannoverē.

 

Ilmārs Kocers (1951), politiski represētais. Dzimis 1951. gada 21. februārī Tomskas apgabala Krivošeinas rajonā Veras un Žaņa Koceru ģimenē. Atbrīvots 1956. gada 19. decembrī. Dzīvo Vānes pagastā.

 

Mārtiņš Saulītis (1901 - 1943), sabiedriskais darbinieks, aizsargs, politiski represētais. Dzimis 1901. gada 24. februārī Zantes pagastā. No 1921. līdz 1923. gadam Daugavgrīvas artilērijas vecākais rakstvedis. No 1926. līdz 1940. gadam 11. Tukuma aizsargu pulka Zantes nodaļas priekšnieks. 1930. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa I šķiras Goda zīmi. 1939. gadā apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu. Zantes pagasta valdes un padomes loceklis. Zantes krājaizdevu sabiedrības padomes loceklis. Zantes savstarpējās apdrošināšanas biedrības valdes loceklis. Zantes biškopības biedrības „Pumpurs” valdes loceklis. Zantes pareizu medību un šaušanas biedrības valdes loceklis. Zantes piensaimnieku sabiedrības grāmatvedis. Zantes pagasta „Mežmuižnieku” māju īpašnieks. 1941. gada 14. jūnijā arestēts Tukuma apriņķa Zantes pagasta „Mežmuižās” un izsūtīts uz Kirovas apgabala Vjatlagu. Miris 1943. gada 29. maijā Kirovas apgabala Vjatlagā.

 

Anna Alberta (1931 – 2014), Kandavas luterāņu baznīcas locekle. Dzimusi 1931. gada 24. februārī. Bijusi ilggadēja Kandavas evaņģēliski luteriskās draudzes locekle. Saņēmusi LELB apbalvojumu „Uzticības vairogs”. Mirusi 2014. gada 28. martā, apbedīta Kandavas Baznīcas kapos.

 

Alberts Lagzdiņš (1921 – 1977), politiski represētais. Dzimis 1921. gada 27. februārī Aizupes pagasta „Udadžos” saimnieku ģimenē. 1949. gada 25. martā izsūtīts no Tukuma apriņķa Aizupes pagasta „Udadžiem” uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu. Atbrīvots 1956. gada 29. aprīlī. Miris 1977. gada 2. maijā, apbedīts Jaunkandavas kapos.

 

Alfrēds Petrovičs (1941), Kandavas Lauksaimniecības un mehanizācijas tehnikuma pasniedzējs. Dzimis 1941. gada 28. februārī. Mācījies Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā. 1968. gadā ar izcilību beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. 1969. gadā sācis strādāt Kandavas tehnikumā. Ar viņa ierašanos sākusi veidoties jauna specialitāte – automobiļu tehniskā apkope un remonts. Pirmais tehnikuma kartingistu pulciņa vadītājs. Latvijas PSR Lauksaimniecības teicamnieks. 2001. gadā apbalvots ar medaļu „Par centību”. 2006. gadā piešķirta Kandavas novada domes Goda pilsoņa sudraba nozīmīte.

 

Sofija Birzniece (Birznieku Sofija, 1876 – 1956), dzejniece un dramaturģe. Dzimusi 1876. gada 29. februārī Zemītes pagasta „Ņoņās” saimnieka ģimenē. Mācījusies Zemītes pagasta skolā un Kandavas meiteņu skolā. Ilgāku laiku dzīvojusi Kandavā un strādājusi brāļa Jura Birznieka grāmatu veikalā. Organizējusi teātra izrādes Kandavas Sadraudzīgajā biedrībā un pati spēlējusi galvenās sieviešu lomas. Mācījusi vācu valodu brāļa Jura nodibinātajā divgadīgajā privātskolā Kandavā. No 1900. gada viņas dzejoļi iespiesti periodiskajos izdevumos „Mājas Viesa Mēnešraksts”, „Austrums” „Latvija” un citos. Pirmais dzejolis „Sliede” publicēts laikraksta „Dienas Lapa” literārajā pielikumā 1900. gadā. 1903. gadā iznācis grāmatizdevēja Jāņa Ozola (1859 – 1906) Cēsīs izdotais dzejoļu krājums „Dzejas”. 1922. gadā brālis Juris laidis klajā lugu „Dzīvībai”, bet 1926. gadā - otro dzejoļu krājumu „Saule un sirds”. 1934. gada 8. jūlijā notikušajiem Kandavas novada I Dziesmu svētkiem komponists Jēkabs Graubiņš (1886 – 1961) sakomponējis dziesmu ar Sofijas Birznieces vārdiem „Ak, tu tavu lielu birzi”, kuru koris atskaņojis svētku laikā. Mirusi 1956. gada 16. jūlijā Zemītes pagasta „Ņonās”, apbedīta Zemītes kapos.

 

 

Marts

 

Māra Vasule (dz. Briede, 1936), politiski represētā. Dzimusi 1936. gada 6. martā Kandavas pagasta „Viesturos”. 1941. gada 14. jūnijā izvesta no Kandavas pagasta „Viesturiem” uz Krasnojarskas novada Kazačinskas rajonu. Atbrīvota 1947. gada 10. oktobrī. Pēc atgriešanās beigusi Kandavas vidusskolu, absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultāti. Strādājusi par skolotāju Dundagas vidusskolā. Vēlāk strādājusi Rīgā Ceļu projektēšanas institūtā.

 

Dzintars Priede (1951), tehniķis-dārznieks, skolotājs, aktīvs VAK Kandavas nodaļas dalībnieks. Dzimis 1951. gada 7. martā Kandavā. 1973. gadā beidzis Bulduru dārzkopības sovhoztehnikuma Daiļdārzniecības fakultāti. Strādājis Kandavas Lauksaimniecības un mehanizācijas tehnikumā.

 

Andris Plezers (1941), politiski represētais. Dzimis 1941. gada 7. martā Annenieku pagasta „Zemgaļos”. 1947. gadā kopā ar ģimeni pārcēlies uz Matkules „Aiznorām”. 1949. gada 25. martā izvests no Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Aiznorām” uz Tomskas apgabala Tomskas rajona Žukovkas sādžu. Atbrīvots 1956. gada 8. decembrī. Studējis Rīgas Politehniskajā institūtā. Strādājis par inženieri rūpnīcā „Vulkāns” Kuldīgā, apvienībā „Baltija” Liepājā. 1981. gadā pārcēlies uz Rīgu un strādājis par galveno inženieri apvienībā „Latvijas finieris”, no 1990. gada par izpilddirektoru asociācijā „Latvijas koks”, no 2001. gada par izpilddirektoru asociācijā „Latvijas mēbeles”. Aizraušanās – sports, bijis Latvijas izlasē vieglatlētikā.

 

Lida Eiermane (dz. Saldeniece, 1906 – 1990), politiski represētā. Dzimusi 1906. gada 7. martā Tukuma apriņķa Aizupes pagasta „Puriņos”. 1949. gada 25. martā izsūtīta uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu. Atbrīvota 1956. gada 4.oktobrī. Atgriezusies 1957. gada martā. Dzīvojusi tēva mājās „Puriņos” un strādājusi kolhozā „Amula”. Mirusi 1990. gada 12. augustā, apbedīta Matkules pagasta Sviluma kapos.

 

Dace Skadiņa (1941), aktrise. Dzimusi 1941. gada 8. martā Rīgā. Pirms Otrā pasaules kara sākuma vecāki pārcēlušies uz Vānes pagastu. Skolā sākusi mācīties Vānē, bet no 6. klases mācījusies Zantes vidusskolā. Mācības turpinājusi republikāniskajā kultūras darbinieku tehnikumā. Dejojusi LVU deju ansamblī „Dancis”. Kā ārštata klausītāja piedalījusies leļļu teātra režisora Arnolda Burova (1915 – 2006) vadītajos leļļu teātra speciālistu sagatavošanas kursos pie kultūras darbinieku tehnikuma. 1970. gadā beigusi Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti. No 1964. līdz 1994. gadam Latvijas PSR Valsts leļļu teātra aktrise. Kopš 1967. gada Latviešu Teātra darbinieku savienības biedre. 1983. gadā piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces nosaukums. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem pedagoģe Latvijas Kultūras akadēmijā. Iestudējusi vairākas leļļu teātra izrādes Liepājas leļļu teātrī, piemēram, 2003. gadā K. Skalbes pasaku „Ziemeļmeita”. 2005. gadā saņēmusi Teātra gada balvu par R. Dāla lugas „Saldais sapnis” izrādi.

 

Irīna Lase (1946), skolotāja. Dzimusi 1946. gada 11. martā Liepājā. Studējusi Liepājas Pedagoģiskajā institūtā latviešu valodas un literatūras specialitātē. No 1972. gada skolotāja Kandavas vidusskolā.

 

Artūrs Silenieks (dz. Tučs, 1911 – 2006), sabiedriskais darbinieks, dievturis. Dzimis 1911. gada 12. martā Rīgā strādnieku ģimenē. Ieguvis četru klašu izglītību. Rīgā kļuvis par mācekli konditorejā. Pēc trim gadiem uzņemts zeļļu kārtā Mazajā Ģildē. 1930. gadā iestājies Dievturu draudzē, kurā iesvētījis Ernests Brastiņš (1892 – 1942). Dievturu gaitās apguvis kokles spēli. 1939. gadā nomainījis uzvārdu Tuča uz latvisko Silenieku. 1940. gadā kopā ar ģimeni pārnācis dzīvot uz Kandavu, kur dzīvojis tēva brālis. Te strādājis patērētāju biedrības ceptuvē par smalkmaizīšu cepēju. Sākoties Otrajam pasaules karam, devies uz Rīgu un strādājis spirta fabrikā. 1944. gadā iesaukts leģionā, karojis 15. divīzijas sastāvā, nokļuvis Vācijā. 1945. gadā atvests uz Liepāju, tad pārvietots uz Ventspili. Pēc Otrā pasaules kara strādājis Kandavas sakaru nodaļā, bet no 1964. gada – Kandavas radiorūpnīcā. Aktīvs sabiedriskais darbinieks. Ar kokles spēlēšanu kuplinājis vārda došanas svētkus, laulību reģistrācijas un citus pasākumus. Dziedājis Kandavas jauktajā korī un vīru ansamblī. Daudz ceļojis pa Latviju, aizrāvies ar fotografēšanu. Miris 2006. gada 15. novembrī Kandavā.

 

Dzintra Veispale (dz. Lasmane, 1936), politiski represētā. Dzimusi 1936. gada 14. martā. 1941. gada 14. jūnijā izsūtīta no Talsu apriņķa Upesgrīvas pagasta „Inciņiem” uz Krasnojarskas novada Kazačinskas rajonu. Atbrīvota 1946. gada 15. novembrī. Dzīvo Kandavā. Ilggadēja tirdzniecības darbiniece.

 

Anna Balgalve (dz. Dikmane, 1901 - 1989), politiski represētā. Dzimusi 1901. gada 23. martā Aizupes pagasta Variebas „Sēlās” saimnieka ģimenē. Mācījusies Aizupes pagasta skolā. 1949. gada 25. martā izsūtīta no Tukuma apriņķa Aizupes pagasta „Sēlām” uz Tomskas apgabala Tomskas rajonu. Atbrīvota 1957. gada 25. maijā. Latvijā atgriezusies 23. oktobrī, bet, tā kā pašu māja bija aizņemta, tad ar ģimeni apmetusies pie māsas Lidas Bērziņas. Strādājusi kolhozā „Imula”. 1967. gadā aizgājusi pensijā. Mirusi 1989. gada 21. jūnijā Kandavā, apbedīta Jaunkandavas kapos.

 

Roze Marija Piģīte (dz. Eimane, 1921 - 2014), politiski represētā. Dzimusi 1921. gada 23. martā Grieķijā, Galipolē, Amerikāņu Sarkanā Krusta slimnīcā mājupceļā uz Latviju, Kandavu. Mācījusies Kandavas pamatskolā un Tukuma vidusskolā. 1941. gada 14. jūnijā kopā ar ģimeni izsūtīta uz Krasnojarskas novadu. 1947. gadā no Krasnojarskas atgriezusies Kandavā, dzīvojusi Rāmavas (tagad Raiņa) ielā 16 pie Annas Eimanes. Sākusi strādāt MTS par grāmatvedi. 1948. gadā bijusi kasiere un arodbiedrības vadītāja. Bijusi izvedamo sarakstos. Bēguļojusi, dzīvojusi pie radinieces Hermīnes, pie Līnas Birkenšteinas u.c. Dzīvojusi ar Laimoņa māsas Lidijas Piģītes pasi. Vēlāk dabūjusi darbu Limbažu MTS, tad Praviņu MTS. Mirusi 2014. gada vasarā, apbedīta Priekules kapos.

 

Kārlis Augusts Briedis (1901 – 1953 (?)), Latvijas armijas virsnieks, kapteinis. Dzimis 1901. gada 24. martā Kandavas pagasta „Kārkliņos”. Mācījies Aizdzires pagasta skolā un Kandavas pilsētas skolā, beidzis Rīgas reālskolu. No 1918. līdz 1940. gadam kapteinis Latvijas armijā. Dienējis 12. Bauskas kājnieku pulka 1. rotā, bijis komandiera palīgs virsleitnants. 1936. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. 1940. gadā ieskaitīts Sarkanās armijas rindās. Bijis vecākais adjutants 3. bataljona 227. teritoriālajā korpusā. Arestēts 1941. gada 17. jūnijā. Sodu izcietis Noriļskā.

 

Teodors Cīrulis (1901 – 1981(?)), veikalnieks. Dzimis 1901. gada 29. martā Laidzē daudzbērnu ģimenē. Vānē nopircis nelielu veikaliņu, ātri ticis pie turības. Uzcēlis dzīvojamo māju „Klintis”, kur bijis arī veikals. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā savu veikalu un māju labprātīgi atdevis jaunajai varai un pats strādājis par sagādnieku. 1949. gada 25. martā bijis aizbraucis uz Rīgu pēc precēm, tāpēc nav izsūtīts.  Palicis Rīgā, dzīvojis nelegāli un strādājis kādā fabrikā. 1952. gada 1. jūnijā kopā ar meitu Dagniju braucis pie ģimenes uz Tomskas apgabala Piškinotroickas rajonu. Tur strādājis mežrūpniecībā, taisījis mucas. Atbrīvots 1956. gada 18. augustā. Atgriezies Vānē, negribējis strādāt kolhozā, tāpēc iekārtojies ceļu daļā pie ceļu labošanas darbiem. 1971. gadā kopā ar sievu pārcēlies uz Ogri pie dēla Tālrīta. Miris 1981. (?) gadā Ogrē, apbedīts Ogres kapos.

 

Marta Antone (dz. Fridrihsone, 1896 – 1983), politiski represētā. Dzimusi 1896. gada 31. martā Tukuma apriņķa Vānes pagasta  „Birzniekos”. 1949. gada 25. martā izsūtīta no Tukuma apriņķa Vānes pagasta „Priežkalniem” uz Tomskas apgabala Piškinotroickas rajonu. Izsūtījumā strādājusi par biškopi. Atbrīvota 1957. gada 5. janvārī. Dzīvojusi Rīgā pie radiem un strādājusi gadījuma darbus. No 1962. gada pensijā. Mirusi 1983. gada 15. maijā Rīgā, apbedīta Sārcenes kapos.

 

 

Aprīlis

 

Kārlis Krustkalns (1926 - 2011), skolotājs, literāts, fotogrāfs. Dzimis 1926. gada 5. aprīlī Cēres pagasta „Oškalnos” saimnieka ģimenē. Mācījies Cēres pagasta skolā. 1942. gadā iestājies Tukuma komercskolā, kuru nebeidzis, jo iesaukts leģionā. Aizsūtīts uz Vāciju tranšeju rakšanas darbos, pēc kapitulācijas nonācis amerikāņu un angļu karagūstekņu nometnēs. Atgriezies padomju zonā, kur apcietināts un izsūtīts uz Tālajiem Austrumiem. 1947. gadā atbrīvots no karagūstekņu nometnes un nonācis Igaunijā Silamejā pie atompilsētiņas būvniecības darbiem. Pēc atbrīvošanas pirmā darba vieta bijusi Valmieras dārzkopības skola. 1955. gadā pārcelts uz Vecbebru lauksaimniecības tehnikumu. No 1956. līdz 1958. gadam strādājis Dzirciema septiņgadīgajā skolā, bet pēc tam bijis direktora vietnieks saimnieciskajā darbā Kazdangas lauksaimniecības tehnikumā. Izglītību turpinājis Pļaviņu vidusskolā un Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Strādājot Nīkrāces pamatskolā, sācis aktīvi darboties novadpētniecībā, savukārt, strādājot Snēpeles pamatskolā, iesaistījies fotokluba „Gamma” darbā un guvis ievērojamus panākumus. Ilgus gadus strādājis Grenču astoņgadīgajā skolā. Rakstīšanai pievērsies, mācoties Tukuma komercskolā. Publicējies žurnālā „Zīlīte”, laikrakstos „Skolotāju Avīze”, „Zeme”, „Jaunā Balss”, „Daugavas Vanagi” un citos. Savus pārdzīvojumus un atmiņas publicējis grāmatās: „Saullēkta gaismā” (1998), „Mēs savu jaunību neizvēlējāmies” (2001), „Mana teiksmu sala: atmiņu stāsti par lauku zēna bērnību” (2003), „Likteņa nolemtie” (2007). 2010. gadā izdevis grāmatu „Mūža ritumā”. Miris 2011. gada 28. aprīlī, apbedīts Ķīšu kapos.

 

Jānis Grīnbušs (1896 - ?), tautsaimnieks. Dzimis 1896. gada 6. aprīlī Kandavas pagastā. Beidzis Tukuma komercskolu. No 1921. līdz 1935. gadam Dzelzceļu virsvaldes mašīnu un materiālu iepirkšanas nodaļas darbinieks. 1930. gadā beidzis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultāti. No 1935. līdz 1939. gadam Dzelzceļu virsvaldes mašīnu un materiālu iepirkšanas nodaļas vadītājs. No 1939. līdz 1940. gadam A/S „Latvijas kokvilna” valdes priekšsēdētājs un direktors-rīkotājs.

 

Leontīne Bērziņa (1921), skolotāja. Dzimusi 1921. gada 7. aprīlī Ļeņingradas apgabala Tosņenskas rajona Andrianovskas ciema Primernajas sādžā. No 1929. gada trīs gadus mācījusies vietējā sākumskolā latviešu valodā. Tad mācījusies Ušakinskas septiņgadīgajā skolā krievu valodā un Tosņenskas vidusskolā. Pēc vecāku nāves 1936. – 1937. gadā bijusi spiesta skolu pamest. 1938. gadā aizgājusi no 10. klases un mācījusies pedagoģiskajos kursos Krasnogvardejskas pedagoģiskajā skolā. 1939. gadā sākusi strādāt par skolotāju Šušarskas sākumskolā. Otrā pasaules kara laikā piedalījusies aizsardzības darbos. 1941. – 1942. gadā pārcietusi Ļeņingradas blokādi. 1942. gadā strādājusi Voroņežas pagabala Vorošilova v.n. kolhozā, tad pārgājusi uz Kuibiševas pagabalu un strādājusi dzelzceļa stacijā. 1944. gadā nokomandēta strādāt uz Ukrainu par rēķinvedi palīgsaimniecībā un par sekretāri kara prokuratūrā Zaporožskas iecirknī. No 1946. līdz 1947. gadam strādājusi Presļavsjkas bērnu namā par audzinātāju. Tad atbraukusi pie radiem uz Latviju. 1951. gadā sākusi strādāt Mazirbes septiņgadīgajā skolā par krievu valodas skolotāju, no 1951. gada aprīļa   līdz  augustam par Melnsila pamatskolas skolotāju. No 1960. gada strādājusi Kandavas internātskolā.

 

Leopolds Dansons (1926 - 2010), scenogrāfs, mākslinieks, politiski represētais. Dzimis 1926. gada 8. aprīlī Tukuma apriņķa Vānes pagastā. Otrā pasaules kara laikā brīvprātīgi iestājies leģionā un bijis 15.divīzijā. 1945. gada pavasarī Dancigā kritis gūstā, ieslodzījumā pavadījis trīs gadus. 1950. gadā beidzis Talsu 1. vidusskolu. No 1950. līdz 1969. gadam strādājis Dailes teātrī. Bijis scenogrāfs, Ģ. Vilka un O. Muižnieka dekorāciju realizētājs. Veidojis scenogrāfijas izrādēm : E. De Filipo „Stiljano ģimene”, J. Lūša „Tā iesākās diena” (abas 1958. gadā), H. Vuolijoki „Justīne” (1959), R. Blaumaņa „Ugunī” (1963), H. Rodigasta „Noslēpumainais viesis” (1964). Bijis Rīgas kinostudijas mākslinieka inscenētāja H. Līkuma (1969 – 1975), Operas un baleta teātra mākslinieka B. Goģes asistents (1982 – 1986). No 1987. līdz 1997. gadam strādājis Mākslas darbinieku namā, darinājis dekorācijas un kostīmus Tautas teātru izrādēm Ventspilī, Talsos, Bauskā. Kopš 1990. gada bijis pedagogs Rīgas 31. vidusskolas Bērnu teātrī. Kopš 1975. gada piedalījies izstādēs. Miris 2010. gadā.

 

Marija Štoferte (dz. Siliņa, 1911 - 2003), politiski represētā. Dzimusi 1911. gada aprīlī Kandavas pagasta „Čiekuros”. 1949. gada 25. martā izsūtīta no Talsu apriņķa Kandavas pagasta „Tīļām” uz Tomskas apgabala Tomskas rajonu. Atbrīvota 1956. gada 12. oktobrī. Pēc atgriešanās strādājusi kolhozā „Zelta vārpa”, pēc apvienošanas kolhozā „Abava”. Mirusi 2003. gada martā, apbedīta Elku kapos.

 

Velta Veiriņa (1941), literāte, žurnāliste, aktīva LKF Tukuma rajona kopas dalībniece. Dzimusi 1941. gada 12. aprīlī Balvu rajona Rugāju pagasta „Strautiņos” zemnieku ģimenē. Mācījusies Rugāju pamatskolā. 1957. gadā kopā ar ģimeni pārnākusi uz Kandavas rajona Zemītes ciemu. No 1959. līdz 1960. gadam strādājusi par atsveķotāju Tukuma ĶMS (ķīmiskajā mežrūpniecības saimniecībā). 1960. gadā beigusi Kandavas vidusskolu un sākusi strādāt Tukuma J. Raiņa 1. vidusskolā par pagarinātās dienas grupas audzinātāju. No 1961. līdz 1964. gadam bijusi skolotāja Milzkalnes pamatskolā. No 1961. līdz 1970. gadam P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē neklātienē studējusi latviešu valodu un literatūru. Līdz 1963. gadam strādājusi Milzkalnes pamatskolā, tad pārgājusi strādāt uz laikrakstu „Komunisma Rīts” („Tukuma Ziņotājs”) par žurnālisti, kur strādājusi līdz 1996. gadam. Darbojusies Tukuma rajona literātu apvienībā, no 1969. līdz 1976. gadam bijusi tās vadītāja. Pirmais dzejolis publicēts Kandavas rajona laikrakstā „Sarkanā Kandava”. Publicējusies arī laikrakstos „Literatūra un Māksla”, „Padomju Jaunatne”, „Solis”, žurnālā „Katoļu Dzīve”. Bijušas publikācijas arī kopkrājumā „Varavīksne”.

 

Anna Lece (dz. Veļikāne, 1956), bibliotekāre, skolotāja, politiski represētā. Dzimusi 1956. gada 17. aprīlī Tomskas apgabala Šegarkas rajonā izsūtīto Vijas un Staņislava Veļikānu ģimenē. 1957. gada pavasarī atbraukusi uz Latviju. Pēc Kandavas vidusskolas beigšanas strādājusi Kandavā par bibliotekāri. Bijusi skolotāja Aizdzires pamatskolā. Pēc apprecēšanās pārcēlusies uz Jelgavas rajona Ozolniekiem un strādājusi par skolotāju Ozolnieku vidusskolā.

 

Lidija Doķe (dz. Gorbunova, 1931), skolotāja. Dzimusi 1931. gada 17. aprīlī Rīgā dzelzceļa rezerves dežuranta ģimenē. 1938. gadā sākusi mācīties Pumpuru, no 1939. gada – Majoru pamatskolā, kuru beigusi 1945. gadā. Mācījusies Madonas vidusskolā. 1947. gadā pārnākusi dzīvot uz Rīgu. No 1947. līdz 1950. gadam mācījusies Rīgas VĻKJS 30. gadadienas vidusskolā. No 1950. līdz 1951. gadam mācījusies Rīgas 3. vidusskolas pedagoģiskajā dziedāšanas klasē. No 1952. līdz 1955. gadam mācījusies Rīgas pedagoģiskajā institūtā neklātienē latviešu valodas un literatūras fakultātē, bet nebeigusi. No 1951. līdz 1953. gadam skolotāja Matkules septiņgadīgajā skolā. No 1953. līdz 1955. gadam skolotāja un vecākā pionieru vadītāja turpat. No 1972. gada 1. Maija astoņgadīgās skolas (Matkules pamatskolas) direktora vietniece mācību darbā.

 

Osvalds Ratermanis (1896 - ?), sabiedriskais darbinieks. Dzimis 1896. gada 19. aprīlī Kandavas pagastā. Beidzis Oranienbauma II praporščiku skolu No 1919. līdz 1921. gadam armijas virspavēlnieka štāba leitnants. No 1922. līdz 1940. gadam sastāvējis aizsargu organizācijā. 1923. gadā apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi. 1926. gadā saņēmis Polijas „Polonia Restituta” ordeni. 1928. gadā apbalvots ar Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas medaļu un aizsargu organizācijas Nopelnu krustu.. No 1930. līdz 1940. gadam Tukuma aizsargu pulka IX rotas komandieris. 1936. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. Latvijas bankas Tukuma nodaļas komisijas loceklis. Grenču pagasta „Vādzemnieku” māju īpašnieks.

 

Juris Birznieks (1871 – 1950), skolotājs, uzņēmējs. Dzimis 1871. gada 25. aprīlī Zemītes pagasta “Ņoņās” saimnieka ģimenē. Piederējis grāmatu veikals un divgadīgā privātskola Kandavā (1908 – 1918). Bijis aktīvs Kandavas Sadraudzīgās biedrības dalībnieks, vecāko padomes loceklis, rakstveža biedrs. Viņa vadībā iestudētas un izrādītas 24 lugas. Ar viņa gādību iespiesta brāļa Kārļa luga “Māņi” un izdotas māsas Sofijas grāmatas: luga “Dzīvībai” un dzejoļu krājums “Saule un sirds”. Kādu laiku strādājis arī par skolotāju Kandavas apvienotajā sešklasīgajā pamatskolā. Miris 1950. gada 21. jūlijā turpat, apbedīts Zemītes pagasta Pavārkalna kapos.

 

Mairīte Lauce (1951), tehniķe-plānotāja, skolotāja. Dzimusi 1951. gada 25. aprīlī Vānes ciemā. 1972. gadā beigusi Aizupes meža tehnikumu. No 1974. gada skolotāja 1. Maija astoņgadīgajā skolā.

 

Ināra Priede (dz. Čakste, 1951), skolotāja, literāte. Dzimusi 1951. gada 27. aprīlī Talsu rajonā. 1958. gadā sākusi mācīties Laidzes astoņgadīgajā skolā. 1961. gadā kopā ar vecākiem pārcēlusies uz Kandavu. 1969. gadā beigusi Kandavas vidusskolu. No 1969. līdz 1976. gadam studējusi LVU Svešvalodu fakultātē kā vācu valodas pasniedzēja. No 1972. līdz 1975. gadam bijusi laborante Tukuma rajona TIN. No 1975. līdz 1978. gadam pasniedzēja Aizupes meža tehnikumā. No 1978. gada svešvalodu skolotāja KIS. Tukuma rajona literātu apvienības biedre.

 

Milda Bulle (dz. Grundmane, 1891 – 1938),divīzijas komandiere (ģenerālleitnante). Dzimusi 1891. gada 29. (17) aprīlī Talsu apriņķa Cēres pagastā skolotāja Otto Grundmaņa ģimenē. Mācījusies Cēres pagasta skolā trīs klases, apgūstot zināšanu pamatus tēva vadībā. 1911. gadā beigusi Jelgavas sieviešu ģimnāziju, iegūstot tiesības mācīt vācu valodu. Strādājusi par skolotāju Jelgavā, Tukumā, Pēterburgā, Kislovodskā, kā arī Ukrainā - Ņemirovas pilsētas sieviešu ģimnāzijā - par vācu valodas skolotāju. 1913. gadā atgriezusies Latvijā un strādājusi Rīgā par tulkotāju no vācu un franču valodas, un vienlaicīgi mācījusies augstākajos sieviešu kursos. Pārvaldījusi vācu, franču, angļu un turku valodas. 1915. gadā pārcēlusies uz Petrogradu, bet 1916. gadā - uz Stavropoli. 1917. gadā pēc februāra revolūcijas kopā ar vīru pārcēlusies uz Kislovodsku. 1918. gadā savu dzīvi saistījusi ar boļševiku partiju, iecelta par Kislovodskas kaujinieku bataljona komisāru. 1919. gadā norīkota par pilnvaroto Kaukāza frontes vilcienu kustības, ievainoto evakuācijas jautājumos 11. armijas atkāpšanās ceļā uz Astrahaņu. Iecelta par 7. kavalērijas divīzijas politnodaļas priekšnieci un piedalījusies kaujās par Caricinu un Astrahaņu. Jaundibinātās padomju varas gados ieņēmusi daudzus augstus amatus. Studējusi M. Frunzes Kara akadēmijā Maskavā, pēc beigšanas (divīzijas komandiera dienesta pakāpē) strādājusi diplomātiskajā darbā. Apbalvota ar Sarkanā Karoga ordeni. No 1929. līdz 1933. gadam veikusi atbildīgu darbu Kominternē (Komunistiskās Internacionāles izpildkomitejā). 1937. gadā nosūtīta uz Bašķīrijas APSR, kur strādājusi par Zemkopības tautas komisariāta politiskā darba sektora priekšnieka vietnieci, bet 1937. gadā iecelta par veselības aizsardzības tautas komisāra vietnieci. 1937. gada 4. oktobrī arestēta kā tautas ienaidniece. Mirusi 1938. gadā.

 

 

Maijs

 

Maija Ansberga (dz. Legzdiņa, 1931 - 2011), skolotāja. Dzimusi 1931. gada 1. maijā. Mirusi 2011. gada 29. oktobrī, apbedīta Pūres pagasta  Krātiņu kapos. No 1960. gada ģeogrāfijas skolotāja Kandavas vidusskolā.

 

Laimdota Saliņa (1931), skolotāja. Dzimusi 1931. gada 1. maijā Rīgā. 1967. gadā beigusi P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Fizikas-matemātikas fakultāti. Līdz 1968. gadam strādājusi Cēsu rajonā. Strādājusi Tukuma vakarskolā, Zelmeņa astoņgadīgajā skolā, Grenču pamatskolā, Tukuma 2. vidusskolā.

Marta   Zadvinska (1916 - ?), skolotāja. Dzimusi 1916. gada 1. maijā Kārsavas apriņķa Ancānos. No 1931. līdz 1937. gadam mācījusies Malnavas lauksaimniecības vidusskolā. Pēc beigšanas strādājusi vecāku saimniecībā. 1940. gadā apmeklējusi Rīgā skolotāju kursus. 1941. gadā norīkota strādāt par skolotāju Kārsavas rajona Naglānu četrklasīgajā pamatskolā. Pēc trim mēnešiem pārcelta par pārzini uz Krieviņu četrklasīgo pamatskolu.  No 1942. līdz 1943. gadam strādājusi Raipoles sešklasīgajā pamatslkolā. 1944. gadā pārcelta uz Kalna četrklasīgo pamatskolu. No 1951. līdz 1955. gadam strādājusi Raipoles septiņgadīgajā skolā. No 1955. līdz 1961. gadam strādājusi Ludzas rajona Rundēnu vidusskolā par pamatskolas skolotāju. 1956. gadā beigusi Rēzeknes pedagoģisko skolu. No 1961. gada strādājusi Vānes pamatskolā.

Uldis Plezers (1936), politiski represētais. Dzimis 1936. gada 3. maijā Annenieku pagasta „Zemgaļos” saimnieku ģimenē. 1947. gadā kopā ar ģimeni pārcēlies uz Matkules „Aiznorām”. 1949. gada 25. martā izvests no Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Aiznorām” uz Tomskas apgabala Tomskas rajonu. Atbrīvots 1956. gada 8. decembrī. Latvijā atgriezies 1957. gada vasarā.

 

Ivars Vēciņš (1941), inženieris-hidrotehniķis, skolotājs. Dzimis 1941. gada 5. maijā Madonas rajona Kursas ciemā skolotāju ģimenē. Otrā pasaules kara laikā vecāki pārcēlušies uz Kurzemi. Mācījies Vānes pamatskolā, Aizdzires septiņgadīgajā skolā un Kandavas vidusskolā.  Studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Hidromeliorācijas fakultātē. Strādājis LPSR Hidrometeroloģiskā dienesta pārvaldes Ķemeru hidrometeroloģiskajā stacijā par inženieri-hidrologu. No 1967. līdz 1978. gadam bijis pasniedzējs Kandavas Lauksaimniecības un mehanizācijas tehnikumā. No 1978. līdz 1982. gadam bijis Kandavas sovhoztehnikuma nodaļas vadītājs. No 1982. līdz 1984.gadam Kandavas sovhoztehnikumā bijis direktora vietnieks administratīvajos jautājumos. No 1984. līdz 1987. gadam direktors Kandavas vidusskolā. No 1987. līdz 1988. gadam bijis Kandavas pilsētas TDP IK priekšsēdētājs.

 

Gundega Bērziņa-Reine (1926), skolotāja. Dzimusi 1926. gada 5. maijā Tukumā pilsētas valdes sekretāra ģimenē. Mācījusies Tukuma pamatskolā, Tukuma vidusskolā, bet kara apstākļu dēļ vidējo izglītību ieguvusi Talsu ģimnāzijā. 1945. gadā pēc divu nedēļu sagatavošanās kursiem kļuvusi par skolotāju un sākusi darba gaitas Tukuma septiņgadīgajā pamatskolā. 1947. gadā iestājusies Rīgas Skolotāju institūtā. No 1949. līdz 1952. gadam strādājusi Tukuma vidusskolā. Nepilnu gadu bijusi Tukuma rajona Tautas izglītības nodaļas skolu inspektore. No 1953. gada bijusi gan mācību daļas vadītāja, gan skolotāja Grenču septiņgadīgajā skolā. 1955. gadā beigusi Rīgas Pedagoģisko institūtu. 1956. gadā apbalvota ar krūšu nozīmi „Teicamnieks izglītības darbā”. 1959. gadā pārcelta strādāt uz Engures vidusskolu par skolotāju, bet 1961. gadā pildījusi arī direktores pienākumus. No 1962. līdz 1970. gadam bijusi J. Raiņa 1. vidusskolas direktore. Sākot ar 1970. gadu septiņus gadus strādājusi Tukuma rajona Tautas izglītības nodaļas metodiskajā kabinetā gan par vadītāju, gan par metodiķi. 1977. gadā atgriezusies Grenču pamatskolā un strādājusi par direktora vietnieci mācību un audzināšanas darbā. 1981. gadā aizgājusi pensijā. Īslaicīgi aizvietojusi kolēģus Tukuma 2. vidusskolā un Brizules pamatskolā. Darbojusies valsts valodas atestācijas komisijā. 1997. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa I šķiras Goda zīmi.

 

Inese Krecere (dz. Fišere, 1931 - 2002), politiski represētā. Dzimusi 1931. gada 5. maijā Kandavā kurpnieka ģimenē. Mācījusies Kandavas K. Mīlenbaha pamatskolā. 1945. gadā beigusi Kandavas nepilno vidusskolu. Kandavas politiski represēto kluba priekšsēdētāja. 1949. gada 25. martā izsūtīta no Kandavas pagasta „Smilškalniem” uz Tomskas apgabala Šegarkas rajonu. Atbrīvota 1956. gada 27. septembrī. 1957. gadā atgriezusies mājās un apmetusies savās dzimtajās mājās Kandavas pagasta „Smilškalnos”. 1957. gadā mājas atpirkusi no kolhoza. Vēlāk sākuši celt savu māju „Indrānus”. Neklātienē beigusi Republikānisko Lauksaimniecības tehnikumu. Pēc kolhozu likvidēšanas strādājusi pastā. 1994. gada 25. martā piedalījusies Kandavas politiski represēto kluba dibināšanā un kļuvusi par pirmo tā vadītāju. Mirusi 2002. gada 1. februārī.

 

Agris Bērziņš (1941 – 1974), politiski represētais. Dzimis 1941. gada 7. maijā Talsu apriņķa Kandavas pagasta „Zoķos”. 1949. gada 25. martā izvests no Talsu apriņķa Kandavas pagasta „Zoķiem” uz Tomskas apgabala Šegarka rajonu. Atbrīvots 1956. gada 13. augustā. Miris 1974. gada 4. februārī.

 

Hēra Kīne (dz. Hermīne Kīne, prec. Krauliņa, 1911 – 1973), aktrise. Dzimusi 1911. gada 11. maijā Tukuma apriņķa Grenču pagastā laukstrādnieku ģimenē. Mācījusies Rīgas 2. ģimnāzijā. 1930. gadā beigusi Latvju dramatiskos kursus un sākusi strādāt Ziemeļlatvijas teātrī. 1932. gadā angažēta Nacionālajā teātrī. Spēlējusi bērnu un pusaudžu lomas. No 1934. līdz 1938. gadam darbojusies Zemnieku drāmas teātrī. 1938. gada atkal atgriezusies Ziemeļlatvijas teātrī. No 1940. līdz 1958. gadam bijusi Liepājas Muzikāli dramatiskā teātra aktrise. Nozīmīgākās bijušas zēnu un meiteņu lomas dažādās izrādēs, bet spēlējusi arī dramatiskus un spilgtus raksturus. Piedalījusies arī teātra leļļu ansambļa izrādēs. Skatuvi atstājusi slimības dēļ. Mirusi 1973. gada 3. novembrī Rīgā, apbedīta Meža kapos.

 

Kārlis Johans Frīdrihs Elferfelds (Karl Elverfeldt, 1781 – 1851), mācītājs, Kurzemes vēstures pētnieks. Dzimis 1781. gada 12. maijā (30. aprīlī) Apriķu mācītājmuižā mācītāja un Grobiņas iecirkņa prāvesta Kārļa Gotharda Elferfelda  ģimenē. Mācījies Jelgavas akadēmiskajā ģimnāzijā. Studējis teoloģiju, filozofiju un filoloģiju Jēnā un turpat 1804. gadā ieguvis filozofijas doktora grādu. Apceļojis Vāciju, Franciju un Šveici. Pēc atgriešanās Kurzemē bijis mājskolotājs. No 1807. gada mācītājs Sakaslejā. No 1819. gada mācītājs Tukuma evaņģēliski luteriskajā draudzē. Aktīvi piedalījies Kurzemes guberņas mācītāju sinodēs un turējis priekšlasījumus. 1848. gadā kļuvis par Kandavas diacēzes prāvestu. Aktīvi atbalstījis ideju par latviešu valodas uzturēšanu un saglabāšanu. Latviski sarakstījis dažādus reliģiskus rakstus, praktiskus padomus lopkopībā, nodarbojies ar Kurzemes baznīcu vēstures studijām, regulāri publicējis rakstus par notikumiem draudzē laikrakstā „Latviešu Avīzes”. Ceļā no sinodes Bauskā saslimis un nomiris.  Miris 1851. gada 6. septembrī Mežotnes mācītājmuižā, apbedīts Tukumā, Mācītājmuižas kapos.

 

Dzidra Rijniece (dz. Pirksta, 1936), skolotāja, folkloras kopas „Rija” vadītāja. Dzimusi 1936. gada 14. maijā Tukuma apriņķa Zantes pagasta „Mežmuižniekos”. Mācījusies Zantes vidusskolā. Rīgas pedagoģiskajā skolā ieguvusi bērnu dārza audzinātājas izglītību. Strādājusi Rīgas 22. pilsētas bērnu dārzā, bijusi metodiķe 39. un 150. Rīgas pilsētas bērnu dārzā. 1981. gadā absolvējusi Hercena pedagoģisko institūtu Ļeņingradā. No 1980. gada strādājusi par metodiķi un skolotāju Rīgas pilsētas Oktobra rajona izglītības nodaļā, vēlāk skolotāja Rīgas Jāņa Poruka vidusskolā. 1989. gadā piedalījusies Latvijas Universitātes Etniskās kultūras centra folkloras skolotāju tālākizglītošanas semināros, vēlāk apmeklējusi Valsts tautas mākslas centra folkloras skolas nodarbības. 1989. gadā sākusi vadīt Baltās stundas Rīgas 93. vidusskolā. Kopš 1989. gada folkloras grupas (no 1992. gada „Rija”) vadītāja.

 

Teodors Kārlis Ramoliņš (Ramolin) (1861 - ?), mācītājs. Dzimis 1861. gada 19. maijā Matkulē zemnieka Kārļa Ramoliņa ģimenē. Sākotnējo izglītību ieguvis vecāku mājās. Mācījies Tukuma apriņķa skolā un Jelgavas ģimnāzijā. No 1884. līdz 1892. gadam studējis teoloģiju Tērbatā. Jelgavā nokārtojis konsistorijas eksāmenu un prakses gadu pavadījis Engurē pie mācītāja Hugenbergera. 1895. gadā ordinēts par Dobeles latviešu draudzes mācītāja Zēberga adjunktu. No 1899. līdz 1900. gadam bijis vikārs Blīdenē, tad Rīgas Sv. Jāņa draudzē, visbeidzot adjunkts Kandavā. No 1900. līdz 1901. gadam bijis mācītāja Krausa adjunkts Jaunmuižā. 1901. gadā bijis vikārs Rīgas Sv. Trīsvienības baznīcā. No 1901. līdz 1904. gadam atkal Kandavas mācītāja Bernevica adjunkts. No 1904. līdz 1905. gadam Jelgavas latviešu draudzes mācītāja Johana Reinharda adjunkts. 1905. gada 11. septembrī kā vikārs iestājies Kursīšu un Zvārdes draudzē. 1906. gada 12. decembrī kļuvis par šīs draudzes mācītāju.

 

Fricis Dērics (1901 – 1980), politiski represētais. Dzimis 1901. gada 20. maijā Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Unguros”. 1949. gada 25. martā izsūtīts no Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Unguriem” uz Tomskas apgabala Krivošeians rajonu. Atbrīvots 1957. gada 21. martā. Pēc atgriešanās strādājis ceļu būvē, pēc tam Talsu rajona kolhozā „Dzimtene” par dārznieku. Miris 1980. gada 20. septembrī, apbedīts Valgales kapos.

 

Aleksandrs Bernevics (Bernewitz, 1856 – 1919), mācītājs. Dzimis 1856. gada 26. maijā Kandavā mācītāja Hansa Fridriha Bernevica ģimenē. Sākotnējo izglītību apguvis mājmācībā. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā. Studējis teoloģiju Tērbatā. 1882. gadā ordinēts par sava tēva adjunktu.No 1882. līdz 1889. gadam darbojies kā sava tēva, mācītāja, adjunkts. No 1889. līdz 1919. gadam bijis mācītājs Kandavas un Pūres draudzēs. 1890. gada 29. augustā salaulājies ar Iecavas ārsta Aleksandra Krēgera meitu Emīliju Augusti. No 1909. līdz 1919. gadam bijis Kandavas iecirkņa prāvests. 1888. gadā Kandavā nodibinātās diakonijas slimnīcas prezidents. 1905. gada revolucionāro notikumu laikā centies izlīdzināt radušos saspīlējumu starp vācu un latviešu draudzi. 1910. gadā apbalvots ar Zelta krūšu krustu. Lielinieku laikā apcietināts un nošauts. Pēdējos gados daudz slimojis, tādēļ draudzes gana pienākumus nācies pildīt ar adjunktu palīdzību. Kā Baltijas valsts padomes loceklis vācu okupācijas laikā iestājies par latviešu tautas tiesībām skolu jautājumā. Lielinieku laikā apcietināts un nošauts. Miris 1919. gada 16. janvārī, apbedīts Kandavā, Baznīcas kapos.

 

Ausma Sandere (dz. Sproģe, 1936), politiski represētā. Dzimusi 1936. gada 26. maijā. 1949. gada 26. martā izvesta no Cēsu apriņķa Sērmūkšu pagasta „Kalna Šukātiem” uz Tomskas apgabala Molčanovas rajonu. Atbrīvota 1956. gada 17. novembrī. Atbraukusi pie māsas Rasmas Kauliņas uz Matkules pagasta „Mazkalniņiem”. Strādājusi vietējā kolhozā. Dzīvo Matkules pagastā.

 

Vladislavs Pozdņaks (1906 - ?), Kandavas Lauksaimniecības un mehanizācijas tehnikuma pasniedzējs. Dzimis 1906. gada 28. maijā Pēterburgā. Beidzis Ļeņingradas tautskolu un Ludzas sešklasīgo krievu pamatskolu. Pēc tam mācījies Ludzas valsts arodskolā mehāniķu nodaļā. No 1929. līdz 1933. gadam mācījies Rīgas pilsētas tehnikumā. Strādājis Arsenālā un dažādās firmās. Bijis Daugavpils dzelzceļa tehniskās vidusskolas instruktors un skolotājs. No 1942. līdz 1943. gadam strādājis auto remonta darbnīcās, bet pēc tam dzelzceļa darbnīcās. No 1944. līdz 1945. gadam evakuēts uz Kēnisnsbergu, kur strādājis darbnīcās. Pēc atgriešanās strādājis Aglonas mehanizācijas skolā par skolotāju. No 1948. gada pasniedzējs Kandavas Lauksaimniecības un mehanizācijas tehnikumā.

 

Mirdza Lase (dz. Rubene, 1936), skolotāja. Dzimusi 1936. gada 28. maijā Jēkabpils apriņķa Viesītes pagasta. 1954. gadā beigusi Viesītes vidusskolu. 1956. gadā beigusi Jelgavas pedagoģisko skolu. No 1956. līdz 1960. gadam skolotāja  Zantes vidusskolā. No 1960. gada skolotāja Tukuma 3. vidusskolā (vēlāk Tukuma 2. vidusskolā).

 

 

Jūnijs

 

Konstance Neimane (dz. Holendere, 1906 - 2000), skolotāja, ērģelniece. Dzimusi 1906. gada 4. jūnijā Blīdenē. Pirmās muzikālās iemaņas guvusi, spēlējot ērģeles Blīdenes baznīcā. Mācījusies Jelgavas skolotāju institūtā, kur apguvusi vācu un angļu valodu. Mācību laikā turpinājusi spēlēt ērģeles baznīcās gan Rīgā, gan citur. No 1927. līdz 1944. gadam strādājusi Džūkstes pamatskolā. Mācījusi visus priekšmetus. 1944. gadā kopā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās uz Irlavu, kur no 1944. gada bijusi skolotāja Irlavas-Pētertāles pamatskolā. 1945. gadā atnākusi uz Kandavu. Strādājusi par skolotāju Kandavas vidusskolā, un spēlējusi ērģeles Kandavas baznīcā. No 1951. gada mācījusi dziedāšanu Kandavas lauksaimniecības tehnikumā. Bijusi Kandavas jauktā kora diriģente. 1980. gadā aizgājusi pensijā. Mirusi 2000. gada 20. aprīlī, apbedīta Kandavā, Baznīcas kapos.

 

Vera Lauva (dz. Hīnere, 1941), aktīva sabiedriskā darbiniece. Dzimusi 1941. gada 9. jūnijā Mordangas dzirnavās meldera ģimenē. No 1949. līdz 1956. gadam mācījusies Pūres septiņgadīgajā skolā. Neilgu laiku strādājusi Pūrē kolhozā „17. jūnijs”. No 1959. līdz 1960. gadam mācījusies Dzērbenes lopkopības skolā par kontrolasistenti. 1961. gadā strādājusi Talsu rajona kolhozā „Draudzība”. No 1962. līdz 1965. gadam mācījusies Kandavas vakara vidusskolā, bet nebeigusi, jo apprecējusies, un vīrs neļāvis mācīties. No 1961. līdz 1963. gadam strādājusi Kandavas slimnīcas infekcijas nodaļā. No 1963. līdz 1996. gadam strādājusi Kandavas radiorūpnīcā. Strādājusi gan pie lodēšanas un tīšanas, gan vēlāk bijusi tabeļvede, ekonomiste, algu grāmatvede un kasiere. Ilgus gadus bijusi Latvijas Sarkanā Krusta Tukuma rajona Kandavas filiāles aktīva dalībniece. Izveidojoties Kandavas pilsētai ar lauku teritoriju, dome piedāvājusi vadīt LSK Tukuma rajona Kandavas filiāli, kuru arī vadījusi līdz 2003. gadam. Pie LSK organizējusi mājturības, puķkopju u.c. interešu pulciņus. Ilgus gadus dziedājusi Kandavas jauktajā korī, pēc tam sākusi darboties audēju pulciņā Štempeļos S. Viļķenas vadībā, no 1998. līdz 2000. gadam dejojusi deju kolektīvā „Kandavnieks”. Visu laiku darbojas Kandavas novada pensionāru biedrībā, tur organizējot pasākumus, balles un ekskursijas. Hobijs – konfekšu papīriņu kolekcionēšana.

 

Līvija Saulīte (1941), skolotāja. Dzimusi 1941. gada 11. jūnijā Rīgā. Otrā pasaules kara laikā kopā ar māti pārcēlusies uz Struteli. Mācījusies Struteles Kr. Barona pamatskolā un Jaunpils vidusskolā. Strutelē strādājusi par bibliotekāri. 1964. Gadā sākusi strādāt Zantes skolā. 1968. gadā beigusi V. Lāča Liepājas Pedagoģisko institūta Pamatskolas skolotāju fakultāti. No 1989. līdz 2004. gadam Zantes deviņgadīgās skolas direktore.

 

Artūrs Opkens (1941), politiski represētais. Dzimis 1941. gada 11.jūnijā Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Krumuļos”. 1949. gada 25. martā izvests no Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Krumuļiem” uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu. Atbrīvots 1957. gada 25. maijā. Pēc atbrīvošanas strādājis kolhozā „Dzirkstele”. Vēlāk apprecējies un pārcēlies dzīvot uz Tukumu. Dzīvo Stendē.

 

Aina Osīte (dz. Indriksone, 1936), politiski represētā. Dzimusi 1936. gada 14. jūnijā. 1941. gada 14. jūnijā izsūtīta no Talsu apriņķa Kandavas pagasta „Linčiem” uz Krasnojarskas novada Kazačinskas rajonu. Atbrīvota 1947. gada 15. jūlijā. Dzīvo Kandavas pagasta „Āpšeniekos”.

Vilis Vītols (1886 - 1965), skolotājs. Dzimis 1886. gada 14. jūnijā. 1904. gadā beidzis Tukuma pilsētas skolu, bet 1905. gadā – pedagoģiskos kursus pie Cēsu pilsētas skolas. No 1906. līdz 1914. gadam bijis skolotājs Usmas pagasta skolā, bet no 1919. līdz 1924. gadam Usmas pagasta skolas pārzinis. No 1924. līdz 1926. gadam bijis Variebas pamatskolas pārzinis. No 1929. līdz 1950. gadam Grenču pamatskolas pārzinis. 1938. gadā apbalvots ar Atzinības krusta IV šķiru. 1938. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. Bijis Grenču mazpulka vadītājs, Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta Irlavas nodaļas biedrs, Grenču lauksaimniecības pārraudzības biedrības biedrs, Grenču pagasta revīzijas komisijas loceklis. Miris 1965. gadā.

Dzidra Anna Alīda Grīnhofa (1926), politiski represētā. Dzimusi 1926. gada 18. jūnijā. Mācījusies Matkules pagasta pamatskolā. 1941. gada 14. jūnijā izsūtīta no Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Kārkleskroga” uz Krasnojarskas novada Boļšaja Murtas rajonu. Atbrīvota 1956. gada 21. novembrī.

 

Ināra Šteina (dz. Dreifogele, 1941), skolotāja, politiski represētā. Dzimusi 1941. gada 23. jūnijā Tukuma apriņķa Zemītes pagasta „Ozoliņos”. 1949. gada 25. martā izsūtīta no Tukuma apriņķa Zemītes pagasta „Ozoliņiem” uz Tomskas apgabala Šegarkas rajonu. Atgriezusies Latvijā 1955. gadā. 1969. gadā beigusi studijas P. Stučkas Latvijas Valsts universitātē. Strādājusi par vēstures skolotāju Grenču astoņgadīgajā skolā, vēlāk Tukuma vakara vidusskolā. Dzīvo Tukumā.

 

Ervīns Ozols (1926), leģionārs. Dzimis 1926. gada 25. jūnijā Talsu apriņķa Kandavas pagasta „Kuplejās” saimnieku ģimenē. 1941. gadā beidzis Kandavas K. Mīlenbaha pamatskolu. Kara sākumā darbojies kapteiņa Vilka pašaizsardzības grupā kā ziņnesis. 1944. gadā Talsos iesaukts 15. divīzijā. Emigrējis uz Austrāliju, tur beidzis vidusskolu. Strādājis uz dzelzceļa, bijis lokomotīves vadītājs. Drusku studējis arhitektūru.

 

 

Jūlijs

 

Aldonis Ezerkalns (1921 – 1978). Dzimis 1921. gada 6. jūlijā Zentenes pagasta „Baltiņos” mežsarga Kārļa Ezerkalna ģimenē. 1940. gadā pabeidzis Aizupes mežsaimniecības skolu. No 1945. līdz 1946. gadam bijis mežsargs Zentenes iecirkņa mežniecībā, no 1946. gada – virsmežsargs. 1947. gadā pieņemts darbā Tukuma mežsaimniecības Zentenes-Engures mežniecībā kā mežzinis. 1951. gada martā pārcelts darbā uz Kandavas mežniecību par mežzini, dzīvojis Kandavas pagasta „Raudupēs”. 1960. gadā pārcelts par iecirkņa priekšnieku Kandavas meža izstrādes iecirknī. 1975. gadā pārcelts darbā uz Talsu MRS Tukuma MRS likvidācijas dēļ. Pieņemts par tehnisko vadītāju Kandavas mežistrādes iecirknī-mežniecībā. 1976. gadā atlaists no darba štatu samazināšanas dēļ. 1977. gadā pieņemts par mežkopi Kandavas sovhoztehnikumā. Miris 1978. gada 4. martā, apbedīts Jaunkandavas kapos.

 

Balva Berķe (1926 - 2015), skolotāja. Dzimusi 1926. gada 13. jūlijā Koknesē. 1957. gadā beigusi Latvijas Valsts Pedagoģiskā institūta Vēstures fakultāti. Sākusi strādāt Lubānas vidusskolā par direktori. No 1959. gada Matkules pamatskolas direktore. No 1968. līdz 1981. gadam bijusi Jaunpils vidusskolas direktore. 1987. gadā atbrīvota no darba Jaunpils vidusskolā pēc pašas vēlēšanās. Ar savām idejām aizrāvusi gan skolēnus, gan skolotājus. Veicinājusi dziedāšanas tradīcijas, izveidojusi augsti profesionālu skolotāju kolektīvu. Mirusi 2015. gada 27. februārī, apbedīta Smārdes pagasta Kārniņu kapos.

 

Osvalds Vismanis (1931), politiski represētais. Dzimis 1931. gada 14. jūlijā. 1949. gada 26. martā izvests no Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Garsiliem” uz Tomskas apgabala Šegarkas rajonu. Atbrīvots 1956. gada 14. janvārī no Omskas apgabala Drobiševas rajona. Dzīvo Tērvetes novadā.

 

Alfons Vecmanis (1906 - 1999), teologs, dzejnieks un prāvests emeritus. Dzimis 1906. gada 16. jūlijā Rīgā. Strādājis Zemkopības ministrijā par mašīnrakstītāju, darbvedi. Paralēli darbam kā eksterns pabeidzot Rīgas 1. ģimnāziju vidusskolu un 1932. gadā teoloģijas studijas Latvijas Universitātē. Darbojies mākslinieku biedrībā „Zaļā vārna” un korporācijā „Beveronija”. 1936. gadā no Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes komandēts uz Palestīnu, kur Haifas baznīcā salaulājies ar Bertu Šmiti. 1939. gadā Doma baznīcā ordinēts par mācītāju un ievēlēts par Bērzes draudzes mācītāju. No 1944. līdz 1958. gadam Kandavas draudzes mācītājs, 1947. gadā apstiprināts par Kandavas baznīcas iecirkņa prāvestu. Kalpojis arī Pūres un Strazdes draudzēs. 1951. gadā ievēlēts Baznīcas konsistorijā (toreiz Virsvaldē), kur nostrādājis 38 gadus, būdams tās sekretārs. Četrus gadus kalpojis Džūkstes draudzē. 1957. gadā pārcēlies uz Jelgavu un bijis Jelgavas Sv. Annas draudzes mācītājs. No 1951. gada iesaistījies jauno mācītāju sagatavošanas darbā Teoloģijas kursos, Teoloģijas seminārā un atjaunotajā Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. 1997. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. 1992. gadā atbrīvots no Jelgavas iecirkņa prāvesta pienākumiem. Pirmā dzejoļu grāmata „Pusnakts saule”. Vēlākās dzejas un dziesmas sakopojis un mašīnrakstā iesējis krājumos „Trešajās debesīs”, „Kodoli” un garajā poēmā „Kristus”. 1944. gadā mācītāja un rakstnieka Alfrēda Gobas (1905 – 1988) izdotajā garīgo dziesmu krājumā „Dzīvei un mūžībai” iekļauti vairāki dzejoļi. Katru gadu piedalījies Baznīcas kalendāru sagatavošanā un jaunu dziesmu grāmatu sastādīšanā. Miris 1999. gada 7. martā.

 

Jānis Reinsons (1901 – 2003), latviešu strēlnieks. Dzimis 1901. gada 16. jūlijā Oksles „Sīpolos”. Iesaukts Latvijas armijā, cīnījies pret lieliniekiem. Pēc kara sācis strādāt Rīgā, Vagonu rūpnīcā, par kalēju. 1921. gadā kā brīvības cīņu dalībniekam Cēres centrā piešķirta jaunsaimniecība, kuru nosauca par „Lāčplēšiem”. No 1928. gada 7. marta līdz 1931. gada 10. martam bijis Cēres pagasta vecākais. Otrā pasaules kara laikā bijis bēgļu gaitās Vidzemē. Pēc kara atgriezies atpakaļ un 1945. gadā apcietināts un izsūtīts uz Vorkutu. 1947. gadā atgriezies mājās un sācis strādāt par kalēju. Miris 2003. gada 1. jūnijā.

 

Georgs Veinbergs (1911 – 1974), mākslinieks, skolotājs. Dzimis 1911. gada 19. jūlijā Kandavā. Mācījies Rīgas 1. vidusskolā. Studijas Mākslas akadēmijā sācis klātienē, bet materiālo apstākļu spiests pārgājis uz neklātieni un sācis strādāt par zīmēšanas skolotāju Krāslavas pamatskolā, bet vēlāk Talsos un Krustpilī. Strādādams Talsos, pabeidzis studijas Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā. 1939. gadā bijis Kandavas K. Mīlenbaha pamatskolas karoga skices autors. No 1945. līdz 1970. gadam zīmēšanas skolotājs Kandavas vidusskolā. Par panākumiem pedagoģiskajā darbā apbalvots ar krūšu nozīmi „Teicamnieks izglītības darbā”. Piedalījies Tukuma un Kandavas mākslinieku rīkotajās izstādēs. Miris 1974. gada 2. maijā Kandavā, apbedīts Vimbužu kapos.

 

Ingrīda Petroviča (1941), skolotāja, mežsaimniecības inženiere. Dzimusi 1941. gada 20. jūlijā Cēsīs. 1969. gadā beigusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāti. No 1973. gada audzinātāja Kandavas internātskolā.

 

Imants Stendzenieks (1926), politiski represētais, Latvijas Nacionālās karavīru biedrības Kandavas nodaļas dalībnieks. Dzimis 1926. gada 22. jūlijā Katlakalnā. Mācījies Katlakalna pamatskolā. Aktīvi darbojies 176. Katlakalna mazpulkā. Mācības turpinājis Jelgavas sakaru-telegrāfa tehnikumā, bet pārtraucis Otrā pasaules kara dēļ. 17 gadu vecumā devies uz Liepāju un pieteicies armijā, kur iedalīts zenītartilērijas divizionā, bet vēlāk apmācīts par radiotelefonistu. Cīnījies kaujās pie Cesvaines, Mores, Džūkstes-Lestenes apkārtnē, pie Blīdenes, Remtes un Kabiles. Pēc kapitulācijas iegājis mežā, krievu rokās kritis pie Pūres, no kurienes nonācis Šlokenbekā, bet vēlāk Jelgavā un Vorkutā. 1946. gadā pārvests uz labošanas darbu nometni Igaunijā Silamē, no kuras atlaists mājās 1951. gadā. Pēc atgriešanās strādājis ceļu projektēšanas institūtā. Vēlāk dzīves gaitas atvedušas uz Kandavu. Aktīvs Latvijas Nacionālās karavīru biedrības Kandavas nodaļas biedrs, aktīvs dalībnieks politiski represēto pasākumos.

 

Jautrīte Liholate (dzim. Grīnhofa, 1931), politiski represētā. Dzimusi 1931. gada 27. jūlijā. Mācījusies Matkules pagasta pamatskolā. 1941. gada 14. jūnijā izsūtīta no Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Kārkleskroga” uz Krasnojarskas novada Boļšaja Murtas rajonu. Bēgusi 1946. gada 1. novembrī. Nosūtīta atpakaļ 1952. gada 24. septembrī. Atbrīvota 1956. gada 21. novembrī. Kļūdainas pases dēļ Latvijā atgriezusies tikai 1959. gada martā.

 

Aina Linde (dz. Liepiņa, 1946), skolotāja. Dzimusi 1946. gada 27. jūlijā Ogres rajona Suntažu ciemā. 1968. gadā beigusi Liepājas Valsts Pedagoģisko institūtu matemātikas specialitātē. No 1968. gada skolotāja Vānes pamatskolā.

 

Dzidra Umule (dz. Briede, 1926 - 2006), politiski represētā. Dzimusi 1926. gada 31. jūlijā Rīgā. Beigusi Tukuma vidusskolu un studējusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. 1949. gada 25. martā izsūtīta no Tukuma apriņķa Vānes pagasta „Briežiem” uz Tomskas apgabala Piškinotroickas rajonu. Atbrīvota 1957. gada 7. janvārī. Dzīvojusi Limbažos. Mirusi 2006. gada 19. maijā.

 

 

Augusts

 

Ligita Pīterniece (dz. Štipenbaha, 1951), biškope, politiski represētā. Dzimusi 1951. gada 3. augustā Sibīrijā. 1957. gadā atgriezusies Latvijā. Mācījusies Cēres pamatskolā un Vecbebru biškopības tehnikumā. Pēc tehnikuma beigšanas strādājusi par biškopi Iļjiča v.n. kolhozā. 20. gadsimta 90. gados Cēres pagasta „Brančos” izveidojusi zemnieku saimniecību. Ģimenē pieņēmusi trīs audžubērnus. 2014. gadā saimniecība ieguvusi „Sakoptākās lauku sētas” nosaukumu.

 

Egons Riekstiņš (1921 – 1996), strādnieks, politiski represētais. Dzimis 1921. gada 4. augustā Kandavā namīpašnieka, pilsētas domnieka un pilsētas galvas vietnieka Andreja Riekstiņa ģimenē. 1928. gadā sācis mācīties Kandavas apvienotajā pamatskolā. 1937. gadā turpinājis mācības Kandavas Valsts arodskolā, kuru beidzis 1940. gadā. Bijis aktīvs sportists. 1944. gadā iestājies leģionā, karojis Lestenes-Džūkstes apkārtnē. No 1945. līdz 1946. gadam bijis filtrācijas nometnē pie Tulas. 1946. gadā apprecējies ar Irmu. Strādājis 17. ceļu būves iecirknī par strādnieku, bet vēlāk par ceļu meistaru. Iesaistījies Kandavas mednieku biedrībā „Mežrags”. Miris 1996. gada 16. maijā, apbedīts Jaunkandavas kapos.

 

Līna Birkenšteina (1901 – 1991), zemniece, politiski represētā. Dzimusi 1901. gada 5. augustā. Beigusi Tukuma ģimnāziju, divgadīgo mājturības skolu Jelgavā un mākslas aušanas kursus Rīgā. Izsūtīta 1949. gada 25. martā no Talsu apriņķa Kandavas pagasta „Kažociņiem” uz Tomskas apgabala Šegarka rajonu. Atbrīvota 1956. gada 24. novembrī. Mirusi 1991. gada 25. novembrī.

 

Aivars Botmanis (1941), politiski represētais. Dzimis 1941. gada 6. augustā Matkules pagasta „Kvintēs”. 1949. gada 25. martā izsūtīts no Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Kvintēm” uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu. Atbrīvots 1955. gada 26. augustā. Mācījies Venstpils 20. arodskolā par matrozi. Strādājis Rīgas traleru un refrirežatoru flotē. Dzīvo Rīgā.

 

Anna Lāčkāja (1911 - ?), skolotāja. Dzimusi 1911. gada 7. augustā Balvu apriņķa Bonislavas sādžā. 1931. gadā beigusi Rēzeknes skolotāju institūtu latviešu valodas un lietratūras specialitātē. 18 gadus Līgas pamatskolas pārzine. No 1949. gada Aizdzires pamatskolas direktore. 1960. gadā apbalvota ar krūšu nozīmi „Teicamnieks tautas izglītības darbā”.

 

Anna Cine (dz. Nolberga, 1901 - 1991), politiski represētā. Dzimusi 1901. gada 7. augustā Zantes pagasta Jaundzirās rentnieku ģimenē. 1949. gada 25. martā izsūtīta no Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Muižkalniem” uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu. Atbrīvota 1956. gada 22. augustā. Mirusi 1991. gada jūnijā, apbedīta Matkules kapos.

 

Gothards Hilārijs Grots (Groth) (1791 – 1838), ārsts Kandavā. Dzimis 1791. gada 8. augustā Sakas mācītāja Ādolfa Grota ģimenē. Saņēmis mājmācību. No 1815. līdz 1817. gadam Tērbatā studējis farmāciju. No 1818. līdz 1820. gadam Kēningsbergā. No 1822. līdz 1925. gadam bijis ārsts Tērbatā, divus gadus asistents slimnīcā un vienu gadu – dzemdību klīnikā. No 1825. līdz 1838. gadam praktizējis Kandavā. Miris 1838. gada 16. aprīlī Kandavā no nervu drudža.

 

Kārlis Lagzdiņš (1896 – 1960), aktieris. Dzimis 1896. gada 11. augustā Aizupes pagasta Trencmuižas staļļu pārziņa ģimenē. 1913. gadā beidzis Sabiles proģimnāziju. Pirmā pasaules kara laikā dienējis 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā.1917. gadā bijis režisors, aktieris un suflieris karavīru izrādēs Valkā. 1918. gadā darbojies Pēterburgas Latviešu strādnieku teātrī. No 1919. gada Nacionālā teātra suflieris, no 1921. gada – aktieris. Laika gaitā kļuvis par vienu no vadošajiem aktieriem. 1938. gadā apbalvots ar Atzinības krusta IV šķiru. 1939. gadā spēlējis Fredi V. Lapenieka uzņemtajā filmā „Zvejnieka dēls”. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju. No 1946. gada darbojies latviešu teātrī Ambergā un Mērbekā. 1950. gadā izceļojis uz ASV, dzīvojis Bostonā, vēlāk Ņujorkā. Piedalījies Amerikas Latviešu teātra Ņujorkas ansambļa izrādēs. Miris 1960. gada 2. decembrī Ņujorkā, apbedīts latviešu kapos Ketskila kalnos.

 

Aina Seiksta (dz. Dudele, 1926), skolotāja. Dzimusi 1926. gada 12. augustā Valkas apriņķa Ērģemes pagastā zemnieku ģimenē. Mācījusies Ērģemes pamatskolā un Valkas vidusskolā. Studējusi P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē. No 1951. līdz 1954. gadam studējusi aspirantūrā, kur beigusi teorētisko kursu. Studiju laikā 1950. gadā strādājusi žurnālā „Padomju Latvijas Skola” par literāro darbinieci, bet no 1951. gada bijusi pasniedzēja republikāniskajā partijas skolā pie LKP CK. No 1957. līdz 1960. gadam bijusi Kandavas vidusskolas direktore. Te papildinājusi skolas materiālo bāzi, organizējusi ražošanas klases, aktīvi iesaistījusies Kandavas kultūras universitātes organizēšanā. No 1960. līdz 1962. gadam bijusi Tukuma 3. vidusskolas direktore, bet 1962. gadā pārcelta par direktori uz Talsu vidusskolu. 1960. gadā apbalvota ar krūšu nozīmi „Teicamnieks izglītības darbā”.

 

 

Žanis Ungers (1901 - 1943), zemnieks, aizsargs, politiski represētais. Dzimis 1901. gada 25. augustā Tukuma rajona Aizupes pagastā. Bijis Liepājas kājnieku pulka karavīrs. Sastāvējis aizsargu organizācijā. No 1926. līdz 1940. gadam bijis 11 Tukuma aizsargu pulka Aizupes nodaļas priekšnieks. 1931. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II pakāpes Goda zīmi. 1938. gadā saņēmis Atzinības krusta V šķiru. Aizupes pagasta vecākais. Aizupes pagasta lauksaimniecības biedrības priekšnieks. Aizupes spirta kokdedzinātavas valdes priekšsēdētājs. Aizupes patērētāju biedrības valdes loceklis. Aizupes pagasta „Ārņu” māju īpašnieks. 1941. gada 14. jūnijā arestēts Tukuma apriņķa Aizupes pagasta „Ārņos” un izsūtīts uz Kirovas apgabala Vjatlagu. Miris 1943. gada 27. martā (23. martā) Kirovas apgabala Vjatlagā, 5. lagpunktā, Ļesnajas stacijā.

 

Herberts Ernests Siliņš (1926 – 2001), gleznotājs, politiski represētais. Dzimis 1926. gada 25. augustā Aizupes pagasta „Baložu” mājās. 1944. gadā iesaukts latviešu leģionā. 1945. gadā nokļuvis angļu gūstā. No 1946. līdz 1948. gadam mācījies Eslingenes, Vācijā, latviešu mākslas skolā pie gleznotājiem Jāņa Kugas un Ludolfa Liberta. No 1946. gada piedalījies izstādēs. 1948. gadā atgriezies atpakaļ Latvijā. No 1952. līdz 1953. gadam atradies apcietinājumā. No 1960. gada Mākslinieku savienības biedrs. Nodarbojies ar burāšanu. Gleznojis galvenokārt pilsētas pie ūdeņiem, ostas, jūru, jahtas, ziedošus dārzus postimpresionisma ietekmē, vēlāk abstraktā manierē ar ģeometriskām formām un kontrastainu krāslaukumu. Miris 2001. gada 4. augustā Rīgā, apbedīts Mērsraga kapos.

 

Juris Caunītis (1826 – 1861), skolotājs, literatūrkritiķis, publicists, sabiedriskais darbinieks. Dzimis 1826. gada 30. augustā Inčukalna „Galaeniņos” saimnieka ģimenē. Mācījies Ropažu draudzes skolā. Beidzis J. Cimzes skolotāju semināru Valmierā. Bijis skolotājs, pagasta skrīveris un ērģelnieks Vangažos. No 1850. līdz 1853. gadam skolotājs Vānes-Aizupes pagasta skolā. No 1853. gada dzīvojis Rīgā un strādājis uzņēmēja Ādolfa Tīlo tekstilfabrikas skolā Āgenskalnā. Aktīvi atbalstījis nacionālās atmodas kustību. Iesaistījies pirmo latviešu skolotāju konferenču darbā. Rīgā nodibinājis strādnieku svētdienas skolu un bibliotēku. Organizējis pirmo Rīgas latviešu pulciņu. 1861. gadā kopā ar grāmatu izdevēju un sabiedrisko darbinieku Bernhardu Dīriķi un skolotāju un publicistu Kasparu Biezbārdi izstrādājis Rīgas Latviešu biedrības statūtus. Viens no pirmajiem laikraksta „Mājas Viesis” līdzstrādniekiem. No 1850. līdz 1860. gadam publicējis ap 80 populārzinātniskus rakstus par praktiskiem un sabiedriskiem jautājumiem. Viens no pirmajiem apkarojis mazvērtīgus un valodā kroplus literārus sacerējumus, prasījis latviešu valodas un latviešu tautas cienīšanu. Sastādījis kora dziesmu krājumu „100 dziesmas un ziņģes ar notēm” un „Dziesmu kronis”. Tulkojis Š. Birhes-Feiferes stāstu „Ubags un viņa audzēkne”. Arī pats rakstījis savus dzejoļus. Miris 1861. gada 1. decembrī Rīgā, apbedīts Jāņa (tag. Mārtiņa) kapos.

 

Lidija Zvejniece (dz. Vīnerte, 1906 - 1988), politiski represētā. Dzimusi 1906. gada 30. augustā Sātos. 1949. gada 25. martā izsūtīta no Talsu apriņķa Kandavas pagasta „Smilškalniem” uz Tomskas apgabala Šegarkas rajonu. Atbrīvota 1956. gada 27. septembrī. Atgriezusies Latvijā 1957. gada 27. janvārī. Mirusi 1988. gadā.

 

Ilmārs Zīds (1931 – 2011), sportists. Dzimis 1931. gada 31. augustā Tukumā  Elzas un Friča Zīdu ģimenē. Miris 2011. gada 11. jūlijā, apbedīts Jaunkandavas kapos. 1933. gadā kopā ar vecākiem pārcēlies uz Kandavu. Beidzis Kandavas Lauksaimniecības un mehanizācijas tehnikumu. Kandavā dzīvojis līdz 1960. gadam. Miris 2011. gadā.

 

 

Septembris

 

Andrejs Āboliņš (1931 – 1992), skolotājs. Dzimis 1931. gada 2. septembrī Engures pagasta „Laukmaļos” zvejnieku ģimenē. Mācījies Engures pamatskolā, Tukuma 1. vidusskolā. Beidzis Latvijas Valsts Fizikās kultūras institūtu un sācis strādāt Irlavas vidusskolā. Viņa vadībā uzbūvēts tiem laikiem un prasībām atbilstošs stadions. Vēlāk kopā ar dzīvesbiedri Jolantu pārcēlies dzīvot uz Sabili, bet 1963. gadā – uz Kandavu, kur strādājis internātskolā par fizkultūras skolotāju. Lielas pūles pielicis sporta zāles un darbnīcu celtniecībā, kā arī stadiona izbūvē. Atbilstoši prasībām tika rīkotas vieglatlētikas sacensības „Cerību starti” un basketbola turnīri. Brīvo laiku daudz veltījis muzikālajai aparatūrai savienojumā ar gaismas efektiem, organizējis atpūtas vakarus, muzikālo pavadījumu izmantojis arī vingrošanā. 1985. gadā saņēmis nozīmi „PSRS Izglītības darba teicamnieks” un skolotāja metodiķa nosaukumu. Vadījis fizkultūras skolotāju metodisko apvienību. 1991. gadā aizgājis pensijā. Miris 1992. gada 28. septembrī, apbedīts Jaunkandavas kapsētā.

 

Aleksandrs Batņa (1921 - 1994), skolotājs, jurists, lauksaimniecības darbinieks. Dzimis 1921. gada 3. septembrī Rēzeknes rajona Kaunatas ciemā sīkzemnieka ģimenē. Mācījies Kaunatas sešklasīgajā pamatskolā un Rēzeknes pedagoģiskajā skolā, bet 1940. gadā pārgājis uz Jelgavas Valsts skolotāju institūtu, kuru beidzis 1941. gadā. Sākoties Otrajam pasaules karam, brīvprātīgi iestājies Jelgavas iznīcinātāju bataljonā, kura sastāvā atkāpies no Latvijas. 1941. gadā atsūtīts speciālā uzdevumā uz Latviju. 1942. gadā apcietināts un bijis Cēsu, Jelgavas un Rīgas cietumos līdz 1944. gadam. 1944. gadā nogādāts koncentrācijas nometnē Francijā, no kuras izbēdzis un darbojies franču partizānu vienībā. 1945. gadā pārvests uz Vāciju un ieskaitīts padomju okupācijas armijā Vācijā. 1945. gadā demobilizējies. No 1946. līdz 1948. gadam strādājis Jelgavas apriņķa Darbaļaužu deputātu padomes (DDP) izpildkomitejā par kultūrizglītības iestāžu nodaļas vadītāju. No 1948. līdz 1953. gadam studējis P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē. Bijis pasniedzējs Rīgas Valsts Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. No 1951. līdz 1952. gadam skolotājs Džūkstes septiņgadīgajā skolā. No 1951. līdz 1954. gadam strādājis Dobeles rajona Bērzes mašīnu-traktoru stacijā (MTS). 1954. gada janvārī sācis strādāt Bērzes MTS par atbrīvoto partijas sekretāru. No 1964. gada novembra līdz 1957. gadam Bērzes MTS direktors. Pēc Bērzes un Jaunpils MTS apvienošanas bijis tā direktors. No 1958. gada marta līdz jūnijam Dobeles rajona DDP IK priekšsēdētāja vietnieks. 1968. gadā Maskavā beidzis Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas kvalifikācijas celšanas kursus Timirjazeva akadēmijā. No 1958. līdz 1960. gadam bijis Kandavas Lauksaimniecības mehanizācijas tehnikuma direktors. No 1961. līdz 1984. gadam padomju saimniecības „Zemgale” direktors. 1971. gadā apbalvots ar Ļeņina ordeni. 1981. gadā piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā lauksaimniecības darbinieka goda nosaukums. Miris 1994. gada 18. aprīlī Slampes ciemā, apbedīts Džūkstes kapos.

 

Egons Bērziņš (1936- 1985), skolotājs. Dzimis 1936. gada 7. septembrī Tukuma rajona Grenču pagastā laukstrādnieka ģimenē. Mācījies Kr. Barona septiņgadīgajā skolā, Irlavas vidusskolā, Kandavas Lauksaimniecības un mehanizācijas tehnikumā. Neklātienē studējis Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, pēc tam – Liepājas Pedagoģiskajā institūtā. Bijis Zantes astoņgadīgās skolas direktors. Viņa vadībā iekārtoti un atestēti mācību kabineti, labiekārtota skolas apkārtne. Bijis ilggadējs Zantes pagasta deputāts. Miris 1985. gada 27. maijā.

 

Alfrēds Arājs (1941 – 2004), politiski represētais. Dzimis 1941. gada 8. septembrī Matkules pagasta „Linčos”. 1949. gada 25. martā izsūtīts no Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Linčiem” uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu. Atbrīvots 1955. gada 30. oktobrī. Atgriezies Latvijā 1956. gadā. Strādājis kolhozā „Komūna”, pēc apvienošanas Kandavas sovhoztehnikumā. Miris 2004. gada rudenī, apbedīts Aucē, Auces kapos.

 

Kārlis Fridrihs Johans Kvelbergs (1876 - 1945), jurists, politiķis. Dzimis 1876. gada 10. septembrī (29. augustā) Kandavas pagasta Rūmenes muižas Tīles pusmuižas rentnieka Bertolda (Bērtuļa) Kvelberga ģimenē. Beidzis Maskavas Universitātes Juridisko fakultāti. Bijis izmeklēšanas tiesnesis un prokurora biedrs Liepājā. Strādājis par notāru Ventspilī. Bijis Vitebskas apgabaltiesas izmeklēšanas tiesnesis Ludzas apriņķī, tad Daugavpils apriņķī un  Daugavpils apriņķa pārstāvis Vācu divīzijas štābā. No 1918. līdz 1922. gadam Tiesu palātas prokurors. Vadījis Nacionālo zemnieku savienību. Latvijas Republikas pirmsākumos bijis Tautas padomes loceklis Latgales frakcijā.1925. gadā ievēlēts 2. Saeimā no Nacionālā zemnieku saraksta. Parlamentā strādājis līdz 1928. gadam. 1930. gadā kļuvis par Latgales apgabala miertiesnesi. No 1930. līdz 1937. gadam bijis apgabaltiesas loceklis. 1937. gadā devies pensijā. No 1939. gada lauksaimnieks Kandavas pagastā. Miris 1945. gadā Kandavā.

 

 

Imants Melbiksis (1926 - 2004), elektriķis, VAK un LNNK aktīvists. Dzimis 1926. gada 13. septembrī Zantē atslēdznieka ģimenē. Beidzis Zantes pamatskolu un Rīgas Valsts tehnikumu, kur ieguvis vājstrāvas elektriķa specialitāti. 1944. gada augusta beigās mobilizēts vācu armijā un iedalīts 15. latviešu grenadieru divīzijas 33. kājnieku pulka mīnmetējnieku rotā, kas atradies Vācijā. 1945. gada 3. februārī kritis gūstā un ievietots Maskavas gūstekņu nometnē, no kuras 1946. gada oktobrī atbrīvots. Atbraucis uz Latviju, sācis strādāt Rīgas Radiotehnikā. No 1951. gada dzīvojis Kandavā. Rūpkombinātā noorganizējis radio, autoelektro un akumulatoru darbnīcas. Sākoties televīzijas laikam, sācis specializēties televizoru remontēšanai un strādājis firmas „Elektrons” dienestā. 1989. gadā aizgājis pensijā. Atmodas laikā aktīvi piedalījies Vides aizsardzības kluba (VAK) un Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā (LNNK). 1992. gadā, izveidojoties Latvijas Nascionālajia karavīru biedrībai, aktīvi iesaistījies tās darbībā. Bijis Kandavas VAK nodaļas dibinātājs un ilgu laiku tās priekšsēdētājs. Aktīvi piedalījies Latvijas Nacionālās komitejas biedrības darbā.  Miris 2004. gadā.

 

Jānis Busenbergs (1881 – 1950), lauksaimnieks. Dzimis 1881. gada 13. septembrī Matkules pagasta „Busēs” saimnieka ģimenē. Mācījies Matkules pagasta skolā, Kandavas pilsētas skolā un profesionālajos Jāņa Berga kursos izmēģinājumu saimniecībā „Bērzmuiža”. Piedalījies 1905. gada revolucionārajā kustībā. Vācis materiālus par Buses pilskalnu un novada senatni. Ap 1911. gadu ierīkojis tūristu apmetni, bijis viens no pirmajiem tūrisma veicinātājiem Latvijā. Vadījis Matkules 312. mazpulku. Iekārtojis dārzu, audzējis brīvdabas vīnogas un nodarbojies ar biškopību. 1927. gadā biškopības ražojumu skatē apbalvots ar Zemkopības ministrijas I šķiras Atzinības rakstu. Dibinājis Matkules biškopības biedrību. Rakstījis „Latvijas Biškopī” un citos izdevumos. 1933. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. Saņēmis Aizsargu Nopelnu krustu un medaļu „Par Centību”. 1939. gadā bijis Sabiles luterāņu draudzes priekšnieks. Miris 1950. gada 8. jūlijā, apbedīts Talsos, Sukturu kapos.

 

Rūdolfs Dūniņš (1931 – 1990), politiski represētais. Dzimis 1931. gada 13. septembrī Matkules pagasta „Mazspalvjos”. 1949. gada 26. martā izsūtīts no Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Mazspalvjiem” uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu. Atbrīvots 1957. gada 3. maijā. Atgriezies atpakaļ Matkules pagastā un strādājis kolhozā „1. Maijs” par traktoristu. Miris 1990. gada 24. februārī, apbedīts Matkules kapos.

 

Milda Kalniņa (1906 – 1984), daiļamatniece. Dzimusi 1906. gada 14. septembrī Cēres pagastā. Aušanu apguvusi pašmācībā pie mātes. No 1938. līdz 1940. gadam mācījusies Tautas universitātes kursos. No 1940. gada piedalījusies izstādēs kā rokdarbniece. No 1952. gada Mākslinieku savienības biedre. Mirusi 1984. gada 12. februārī Rīgā.

 

Elza Vilka (1946), skolotāja.  Dzimusi 1946. gada 15. septembrī Tukuma rajona Zemītes ciemā. Mācījusies Zemītes septiņgadīgajā skolā un Grenču astoņgadīgajā skolā. 1965. gadā beigusi Tukuma 1. vidusskolu un strādājusi l/a „Veldre” par komjaunatnes sekretāri. Studējusi LVFKI par  fiziskās kultūras un sporta pasniedzēju. Bijusi fizkultūras skolotāja Grenču astoņgadīgajā skolā. No 1971. līdz 1973. gadam LĻKJS Tukuma RK skolu sekretāre. Grenču pamatskolas direktore.

 

Mirdza Gīle (1936), skolotāja. Dzimusi 1936. gada 16. septembrī.  Beigusi Kandavas vidusskolu. 1955. gadā iestājusies Rīgas Pedagoģiskajā institūtā Fiziskās audzināšanas nodaļā. Bijusi pirmā sporta klase distanču slēpošanā un riteņbraukšanā, kā arī bijusi rajona, institūta un republikas izlasē distanču slēpošanā. Piedalījusies PSRS ziemas spartakiādē Murmanskā. Studējusi LVFKI kā fiziskās audzināšanas pasniedzēja. Strādājusi Krimuldas 8-gadīgajā skolā par fizkultūras skolotāju.  Bijusi Līgatnes papīrfabrikas fizkultūras metodiste, arī Baldones vidusskolas fizkultūras skolotāja.

 

Žanis Putniņš (1926 - 2008), skolotājs. Dzimis 1926. gada 18. septembrī Liepājas apriņķī. 1948. gadā beidzis Liepājas pedagoģisko skolu. Strādājis Variebas pamatskolā. No 1948. līdz 1999. gadam bijis skolotājs Vānes pamatskolā. Miris 2008. gadā.

 

Pēteris Seržāns (1892 - ?), namsaimnieks, tirgotājs. Dzimis 1892. gada 22. septembrī Saikavas pagastā. Tirgotājs savā drogu preču veikalā. Dzīvojis Kandavā, Liepu ielā 8. Līdz 1940. gadam bijis Kandavas mednieku biedrības priekšnieks. Darbojies Kandavas krājaizdevu sabiedrības padomē un Latvijas aerokluba Kandavas nodaļas valdē.

 

Jānis Vīrs (1906 – 1978), virsnieka vietnieks, politiski represētais. Dzimis 1906. gada 23. septembrī Rīgā strādnieku ģimenē. 1915. gadā līdzi fabrikai „Unions” evakuējies uz Harkovu. 1919. gadā atgriezies Rīgā, bet darba un iztikas trūkuma dēļ kopā ar vecākiem devies uz laukiem, kur gājis ganos, vēlāk strādājis dažādus darbus. Trūkuma dēļ nav varējis apmeklēt skolu, mācījies mājās pie bijušās skolotājas Vainovskas. 1927. gadā iesaukts armijā. 1928. gadā demobilizējies, bet 11. decembrī apstākļu dēļ bijis spiests iestāties virsdienestā, kur pavadījis 10 gadus. 1935. gadā beidzis Latvijas Universitātes Daugavpils nodaļas pārbaudījumus vispārizglītojošajos priekšmetos un apmeklējis virsnieku vietnieku sagatavošanas kursus pie 1. jātnieku pulka. 1939. gadā demobilizējies. Tad apprecējies un vadījis sievas 40 ha lielo saimniecību. 1943. gadā dzīvojis Talsu apriņķa Kandavas pagasta „Labrenčos”. 1945. gadā aizsūtīts uz Podoļsku lēģerī, tad darba bataljonā pie fabrikas „Ordženokidze”. 1946. gadā saslimis, ievietots slimnīcā un palaists mājās. Atceļā saaukstējies un laicīgi nepieteicies kara komisariātā. Dzīvojis pie sievas bez pierakstīšanās līdz 1955. gada 1. oktobrim. Pēc legalizēšanās palīdzējis sievai iet palīgā kopt lopus, bet nespējis strādāt smagus darbus. Ar finansu daļas atļauju savā dzīvoklī labojis apavus, jo jaunībā šo amatu mācījies. Dzīvojis Aizdzires ciema „Plieņos”. Miris 1978. gadā.

 

Juliuss Heinrihs Augusts Denfers (1786 – 1860), pulkvedis, slepenpadomnieks, senators. Dzimis 1786. gada 25. septembrī Kandavā krievu leitnanta Juliusa Heinriha fon Denfera ģimenē. Apguvis kara zinības valsts dižciltīgo kadetu korpusā St. Pēterburgā, dienējis kā fēnrihs (jaunākais virsnieks) Dņepras kājnieku pulkā. Piedalījies kara gājienā pret Napoleonu, cīnījies Moldāvijā un Valahejā. 1810. gadā apbalvots ar zelta goda zobenu par Bažardzikas, Varnas un Šumlas ieņemšanu. 1813. gadā ieskaitīts Rjazaņas kājnieku pulkā, piedalījies kaujās pie Leipcigas un ticis paaugstināts par kapteini. 1816. gadā jau bijis vecākais adjutants pie IV armijas korpusa, 1817. gadā – majors, pulkvežleitnants, 1818. gadā – pulkvedis. 1826. gadā beidzis militāro karjeru un iestājies civilajā dienestā, piešķirta īstenā valsts padomnieka tituls. No 1826. līdz 1834. gadam bijis Novgorodas civilgubernators. 1828. gadā par nopelniem izglītības sistēmā kļuvis par Maskavas universitātes goda locekli. 1834. gadā kļuvis par senatoru. 1837. gadā veicis ļaunprātīgu lietu izskatīšanu Saratovas guberņā. Par nopelniem valsts labā apbalvots ar II klases Vladimira un Aleksandra Ņevska ordeni. 1856. gadā jau bijis īstenais slepenpadomnieks. No 1858. gada 4. departamenta prezidējošais senators. Miris 1860. gada martā.

 

 

Oktobris

 

Edmunds Arnolds Šteinfelds (1841 - ?), mācītājs. Dzimis 1841. gada 1. oktobrī Lubezerē tautskolotāja Frīdriha Šteinfelda ģimenē. Saņēmis mājizglītību tēva mājās. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā. Studējis Tērbatas universitātē teoloģiju. Bijis mājskolotājs Lielbērstelē un Stendē. Jelgavā nolicis konsistorijas eksāmenu un prakses gadu pavadījis pie prāvesta Hermaņa Fridriha Konradi Mežotnē. 1873. gadā Jelgavā ordinēts par Zemītes mācītāju. No 1879. gada 20. aprīļa līdz 1885. gadam bijis arī Balgales baznīcas mācītājs. 1908. gada aprīlī atteicies no amata un dzīvojis Kuldīgā.

 

Antonijs Kļaviņš (1901 – 1942), inženieris-tehnologs, politiski represētais. Dzimis 1901. gada 2. oktobrī Praulienas pagastā lauksaimnieku ģimenē. Beidzis Sarkaņu pagasta skolu, Lazdonas draudzes skolu un Madonas vidusskolu. 1926. gadā beidzis studijas Latvijas Universitātes Mehānikas fakultātē. 1931. gadā sācis strādāt Ludzas valsts arodskolā par skolotāju. No 1936. līdz 1937. gadam bijis Ludzas pilsētas tehniskās nodaļas vadītājs. 1937. gadā ticis pārcelts par Kandavas valsts arodskolas direktoru. Sastāvējis Latvijas Aviācijas klubā un aizsargu organizācijā ieņēmis I Talsu aizsargu pulka 4. rotas komandiera amatu. 1938. gadā ar Iekšlietu ministrijas rezolūciju iecelts par Kandavas pilsētas revīzijas komisijas priekšsēdētāju. No 1939. gada Kandavas pilsētas galva. 1941. gada 14. jūnijā represēts un izsūtīts uz Kirovas apgabala Vjatlagu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Aizsargu Nopelnu krustu. Miris 1942. gada 14. decembrī PSRS. – Kirovas apgabala Vjatlagā.

 

Benita Brumermane (1921 – 2001), politiski represētā. Dzimusi 1921. gada 3. oktobrī. 1949. gada 25. martā izvesta no Talsu apriņķa Kandavas pagasta „Bundzeniekiem” uz Tomskas apgabala Šegarkas rajonu. Atbrīvota 1957. gada 7. martā. Dzīvojusi Kandavā. Mirusi 2001. gadā.

 

Arnolds Ulmanis (1911 – 1979), pašdarbības mākslinieks. Dzimis 1911. gada 4. oktobrī Lietuvā, Ķedaiņos, zemnieku ģimenē. Zīmēt un gleznot mīlējis jau no bērnības, tāpēc pēc pamatizglītības iegūšanas iestājies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā. Glezniecības prasmju pilnveidošanai apmeklējis mākslinieka Romana Sutas privāto glezniecības studiju. Pēc mācībām dzīvojis un strādājis Rīgā. Otrā pasaules kara laikā nācies doties bēgļu gaitās prom no Rīgas: uz Kurzemi – Abavciemu, vēlāk Matkuli. Strādājis par Matkules kultūras nama vadītāju. Darbojoties kultūras namā, dekorācijas gleznojis pats. Ap 1950. gadu atnācis dzīvot un strādāt uz Kandavu, kur strādājis kultūras namā, bijis gan dekorators, gan tēlotājas mākslas pulciņa vadītājs. Ap 1955. gadu sācis nopietni pievērsties glezniecībai. 1958. gadā pārcēlies dzīvot uz Saldus rajona Zaņas ciema „Cīruļiem” – mātes mājām. Tur darbojies J. Rozentāla tēlotājas mākslas pulciņā. Kopā ar citiem pulciņa dalībniekiem piedalījies dažādās izstādēs. Miris 1979. gada 4. oktobrī Saldus rajona Zaņas ciema „Cīruļos”, apbedīts Jaunkandavas kapos.

Vladimirs Mamonovs (Mamonow, 1876 - ?), aptiekārs. Dzimis 1876. gada 4. oktobrī Jelgavā. Studējis Tērbatā. 1903. gadā Maskavā nokārtojis provizora eksāmenu. Bijis aptiekāra palīgs Rīgā, tad iesaistījies krievu-japāņu karā. Bijis aptiekārs kara hospitāļos Ļaojanā, Harbinā un Vladivostokā, nomājis aptieku Ivanovovozņesenskā. 1910. gadā no Rozentāla mantiniekiem nopircis Kandavas aptieku. Kandavā bijis aptiekārs līdz 1929. gadam. Pārkārtojis aptiekas darbu atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai. Ieguvis normālaptiekas statusu: bija sava laboratorija un atbilstošs štats. Kopš 1920. gada ieņēmis Kandavas BUB priekšnieka amatu.

Teodors Arājs (1946), politiski represētais. Dzimis 1946. gada 4. oktobrī Matkules pagasta „Linčos”. 1949. gada 25. martā izsūtīts no Tukuma apriņķa Matkules pagasta „Linčiem” uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu. Atgriezies 1956. gadā. Strādājis kolhozā „Komūna”, pēc apvienošans Kandavas sovhoztehnikumā.

 

Kārlis Ferdinands Amenda (1771 – 1836), mācītājs. Dzimis 1771. gada 4. (16.) oktobrī Kuldīgas apriņķa Turlavas pagasta Lipaiķu mācītājmuižā mācītāja Kristjāna Amendas ģimenē. Jau astoņu gadu vecumā pratis spēlēt vijoli, bet vēlāk prasmes pilnveidojis pie vijolnieka Franča Adama Feihtnera, Kurzemes pēdējā hercoga Pētera Bīrona galma orķestra vadītāja. 1781. gadā sācis mācīties Jelgavas pilsētas skolā, bet 16 gadu vecumā iestājies Pētera akadēmijā. 1792. gadā sācis teoloģijas studijas Jēnas universitātē, Vācijā. 1795. gadā, pēc studiju beigšanas, apceļojis Vāciju un Šveici, muzicējis, pasniedzis privātstundas un pelnījis naudu ceļošanai, divus gadus dzīvojis Lozannā. 1798. gadā ieradies Vīnē un kļuvis par mājskolotāju mirušā austriešu komponista Volfganga Amadeja Mocarta ģimenē. 1798. gadā mājas koncerta laikā iepazinies ar komponistu Ludviga van Bēthovenu  un kļuvis viņa sirdsdraugs. No 1802. līdz 1836. gadam bijis Talsu draudzes mācītājs, bet no 1821. līdz 1836. gadam – Kandavas iecirkņa prāvests. Bijis konsistorijas asesors un padomnieks, izcils orators un vijolnieks. Miris 1836. gada 8. martā, apbedīts Talsu mācītājmuižā.

 

Dzintra Lastovska (1951), skolotāja, dzejniece. Dzimusi 1951. gada 8. oktobrī Tukuma rajona Variebas „Trenčos” strādnieku ģimenē. Beigusi Vānes pamatskolu un Murjāņu sporta skolu. Sākusi strādāt Vānes pamatskolā par sporta skolotāju. 1984. gadā beigusi studijas Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē. Jaunībā nodarbojusies ar kalnu tūrismu un vairākas vasaras pavadījusi Kaukāzā un Pamirā. Dzejoļus sākusi rakstīt Murjāņu sporta skolā. Tur vadījusi arī literārā žurnāla izdošanu. 1971. gadā sākusi publicēties Tukuma rajona laikrakstā „Komunisma Rīts”, publicējusies arī republikāniskajā laikrakstā „Padomju Jaunatne”. Bijusi Tukuma literātu apvienības biedre.

 

Antoņina Bojarinova (1936), skolotāja. Dzimusi 1936. gada 12. oktobrī Ludzas apriņķa Pasienes pagasta Noviku ciemā saimnieku ģimenē. 1944. gada rudenī sākusi mācīties Pasienes septiņgadīgajā skolā. 1955. gadā beigusi Zilupes vidusskolu. No 1955. līdz 1960. gadam studējusi  Latvijas Valsts universitātes  Vēstures un filoloģijas fakultātes krievu filoloģijas nodaļā. No 1960. gada skolotāja Kandavas vidusskolā. No 1963. līdz 1989. gadam krievu valodas pasniedzēja Kandavas Lauksaimniecības un mehanizācijas tehnikumā. Sarakstījusi mācību grāmatas: „Krievu literatūras hrestomātija” (1978.g. un 1988.g.). Uzvarējusi Izglītības ministrijas rīkotajā konkursā par citu valstu literatūru ar darbu par Gruzijas literātiem, vēlāk darbs izdots brošūras veidā. Pētījusi Pasienes vēsturi. Ap 1989. gadu izdevusi grāmatu „Пасинский край” krievu valodā.

 

Emma Hilda Milda Mileta Jansone (1926), politiski represētā. Dzimusi 1926. gada 13.oktobrī. Mācījusies Vānes pagasta pamatskolā. 1941. gada 14. jūnijā izsūtīta no Tukuma apriņķa Vānes pagasta „Jaunupeniekiem” uz Krasnojarskas novada Ņižņijingašas rajonu. 1947. gada 16. jūnijā bēgusi, nosūtīta atpakaļ 1950. gada 13. maijā. Atbrīvota 1956. gada 7. jūnijā.

 

Andris Rašmanis (1941), politiski represētais. Dzimis 1941. gada 16. oktobrī. 1949. gada 25. martā izsūtīts no Tukuma apriņķa Aizupes pagasta „Dimžavām” uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu. Atbrīvota 1955. gada 15. oktobrī. Dzīvo Jūrmalā.

 

Alberts Sokolovskis (1911 – 1993), skautu vadītājs. Dzimis 1911. gada 17. oktobrī Kandavā. Mācījies Kandavas apvienotajā pamatskolā. No 1927. gada darbojies skautu organizācijās. 1936. gadā beidzis Latvijas Skautu centrālās organizācijas skautu vadītāju sagatavošanas kursus. 1929. gadā mācījies fotografēšanu pie fotogrāfa A. Celmiņa. 1930. gadā sācis strādāt par fotogrāfu Majoru pludmalē. 1931. gadā strādājis Kandavas patērētāju biedrības kooperatīva „Abava” veikalā. Pēc kooperatīva izputēšanas pazaudējis darbu un strādājis ziemā meža darbos, bet vasarā pie K. Kārkliņa gaterī. Vēlāk sācis strādāt komanditsabiedrības „Avots” veikalā, kur strādājis līdz 1933. gadam.  Vācu laikā strādājis telefonu līnijā pie iecirkņa vadītāja Bukata. Evakuējies uz Ventspili, kur racis tranšejas. Pēc Otrā pasaules kara strādājis kolhozā „Abava” par mākslīgo apsēklotāju. 1976. gadā aizgājis pensijā. Miris 1993. gada 3. septembrī, apbedīts Kreiļu kapos.

 

Anna Leontīne Zvirbule (dz. Dude, 1886 – 1943), politiski represētā. Dzimusi 1886. gada 24. oktobrī Abavas „Lielbukās”. 1910. gada 27. jūnijā apprecējusies ar Heinrihu Zvirbuli. 1941. gada 14. jūnijā izvesta no Tukuma apriņķa Zantes pagasta  „Zantiņiem” uz Krasnojarskas novada Boļšaja Murtas rajonu. Mirusi 1943. gada 14. jūnijā.

 

Frīdrihs Vilhelms Hermanis Kelhs (1816 – 1869), mācītājs. Dzimis 1816. gada 28. oktobrī Vargā pie Karalaučiem mācītāja ģimenē. No 1834. līdz 1835. un no 1840. līdz 1841. gadam studējis Karalaučos. Strādājis par mājskolotāju Kurzemē. Tērbatā ieguvis akadēmisko grādu. No 1847. gada bijis mācītājs Zemītē. No 1852. līdz 1869. gadam mācītājs Tukuma luterāņu baznīcā. Miris 1869. gada 8. jūnijā.

 

 

Novembris

 

Eižens Vilhelms Švarcs (Eugen Schwartz, 1871 – 1940), Rūmenes muižas īpašnieks. Dzimis 1871. gada 6. novembrī tirgotāja un biržas māklera Johana Kristofa Švarca ģimenē. Mācījies pilsētas ģimnāzijā. Tirdzniecības pamatus apguvis pie sava tēvoča Edgara Liras un pēc viņa nāves no 1897. gada pārņēmis firmas „Edgar Lyra und Co” vadību. Ieņēmis daudzus atbildīgus amatus. Bijis biržas komitejas loceklis, tās viceprezidents un  Rīgas biržas bankas direktors. No 1910. līdz 1914. gadam bijis Austroungārijas vicekonsuls. Pirmā pasaules kara laikā karojis Baltijas landesvērā. No 1912. līdz 1934. gadam Rīgas pilsētas deputāts un domes loceklis, no 1911. līdz 1914. gadam Vidzemes vācu biedrības Rīgas grupas valdes loceklis un viceprezidents. 1919. gadā bijis finanšu ministrs mācītāja un politiķa Andrieva Niedras valdībā. No 1914. līdz 1935. gadam Rīgas Lielās ģildes vecākais (eltermanis). No 1926. līdz 1939. gadam bijis Rīgas hipotēku biedrības prezidents; no 1930. līdz 1939. gadam bijis Rīgas biržas bankas prezidents. Aktīvi darbojies Vācbaltu darba centrāles un Vācbaltu tautas savienības prezidijā; bijis Sv. Pētera baznīcas draudzes padomes prezidents, Rīgas Herdera institūta draugu un veicinātāju biedrības valdes priekšsēdētājs. 1910. gadā, vienojoties Rūmenes muižas pārējiem īpašniekiem, kļuvis par vienīgo tās mantinieku. Kopā ar ģimeni dzīvojis Rīgā, muižu pārvaldījis Johans Bērmans (Behrmann). 1923. gadā muiža atsavināta. 1936. gadā kā neatsavināmā daļa piešķirti „Līdumi”. Miris 1940. gada 15. februārī.

 

Krišs Graudiņš (1896 - 1969), abu pasaules karu dalībnieks. Dzimis 1896. gada 10. novembrī Stendē. 1915. gadā iesaukts armijā, iedalīts 2. strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna un Ziemassvētku kaujās. 1917. gadā saslimis ar cingu. Tā kā Rīgā bija bads, braucis uz Sibīriju. Nonācis Ufā, sācis strādāt latviešu kolonijā. 1917. gadā iestājies Sarkanajā armijā. 1918. gadā mācījies kavalērijas skolā. 1920. gadā demobilizējies. No 1927. gada bijis Komunistiskās partijas biedrs. 1941. gadā iesaukts armijā. Izstaigājis kara ceļus no Donas līdz Sofijai. 1944. gada novembrī pēc 30 gadiem atkal nokļuvis Rīgā. Nosūtīts uz latviešu strēlnieku divīziju, bet vairs nekarojis, jo bijis II grupas invalīds. Bijis bāzes vadītājs. 1945. gada 24. oktobrī demobilizēts. 1944. gadā apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni par cīņām Karēlijas frontē. 1945. gadā saņēmis medaļu „Par uzvaru pār fašistisko Vāciju”. 1965. gadā saņēmis Latvijas PSR Prezidija Goda rakstu. 1966. gadā apbalvots ar medaļu „20 gadi kopš uzvaras Lielajā Tēvijas karā. 1941. – 1945.”. 1966. gadā saņēmis otru Sarkanā Karoga ordeni. Miris 1969. gadā.

 

Visvaldis Strautiņš (1936), skolotājs, sporta vingrotājs un akrobāts, ūdenstūrisma un tūrisma tradīciju kopējs. Dzimis 1936. gada 25. novembrī Liepājā. Līdz skolas laikam dzīvojis Priekules pusē. Otrā pasaules kara laikā kopā ar vecākiem devies bēgļu gaitās. Mācījies Kazdangas septiņgadīgajā skolā, 1955. gadā absolvējis Aizputes vidusskolu. Studējis Liepājas Pedaoģiskajā institūtā. Studiju laikā nodarbojies ar sporta vingrošanu, akrobātiku, svarcelšanu un boksu. 1961. gadā pēc institūta beigšanas norīkots darbā uz Kandavas internātskolu. Kopā ar Ziedoni Lindi abi ar sievu Maiju uzstājušies kā akrobātikas pāris estrādes žanrā, vēlāk bijis arī konferansjē. 1966. gadā kopā ar ģimeni pārcēlies uz Roju. Strādājis Rojas vidusskolā. 1986. gadā pārcēlies dzīvot uz Kalnciemu un strādājis Kalnciema vidusskolā. No 1987. līdz 1991. gadam strādājis par autoapmācības un darbmācības skolotāju. Šajā laikā iegādājies nelielu saimniecību un kļuvis par zemnieku. 1993. gadā saņēmis piedāvājumu strādāt Kandavas novada tūrisma bāzē „Plosti” par tūrisma instruktoru.

 

Andrejs Zvirbulis (1956), politiski represētais. Dzimis 1956. gada 25. (24.) novembrī Krasnojarskas apgabala Ņižņijigarskas rajona Atagašas sādžā. 1957. gadā kopā ar māti Austru Zvirbuli atbraucis uz Latviju. Līdz 1972. gadam mācījies Kr. Barona astoņgadīgajā skolā. 1975. gadā beidzis Irlavas vidusskolu. 1980. gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāti. Strādājis Talsu MRS par mežsargu, meža ugunsdzēsības apsardzes inženieri, medību inspektoru. Dzīvo Abavas pagastā.

 

Jānis Bērziņš (1891 – 1935), militārais darbinieks. Dzimis 1891. gada 27. novembrī Zemītes pagastā. No 1916. līdz 1918. gadam dienējis Krievijas armijā. No 1918. gada bijis Latvijas armijā administratīvais virsnieks. 1927. gadā beidzis Latvijas Unoversitātes Tautsaimniecības nodaļu. 1928. gadā apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1932. gadā piešķirta pulkveža-leitnanta pakāpe.  Miris 1935. gada 2. maijā Rīgā.

 

Gunārs Siliņš (1941), politiski represētais. Dzimis 1941. gada 27. novembrī Zemītes pagasta „Krūmiņos”. 1949. gada 25. martā izsūtīts no Tukuma apriņķa Zemītes pagasta „Krūmiņiem” uz Tomskas apgabala Šegarkas rajonu. Atbrīvots 1956. gada 9. jūlijā. No 1960. gada strādājis ATU-29. Dzīvo Tukumā.

 

Aleksandrs Timmermanis (1896 – 1981), kaprālis. Dzimis 1896. gada 30. novembrī Ropažu pagastā zemkopja ģimenē. Iesaukts krievu armijā un ieskaitīts artilēristos. Piedalījies kaujās Rīgas un Daugavpils frontēs. Apbalvots ar III šķiras Sv. Jura krustu. 1919. gadā īslaicīgi bijis sarkanarmijā, no kurienes dezertējis un brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Ievainots, pēc izveseļošanās turpinājis karot Latgales frontē, kur paaugstināts par kaprāli. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni par cīņu pret lieliniekiem Latgalē. 1921. gadā atvaļināts. Saimniekojis piešķirtajā jaunsaimniecībā “Lielzīles” (citos avotos –“Bruņinieki”) Zemītes pagastā. Līdz 1931. gadam bijis Zemītes pagasta valdes priekšsēdētājs. 1931. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes Goda zīmi. Miris 1981. gadā Zemītē, apbedīts Zemītes pagasta Pavārkalna kapos.

 

 

Decembris

 

Milda Gūtšmite (dz. Bērziņa, 1916 - 1997), politiski represētā. Dzimusi 1916. gada 2. decembrī Valkā. Apprecējusies ar Kārli Gūtšmitu. 1949. gada 25. martā izvesta no Talsu apriņķa Cēres pagasta „Mūrniekiem” uz Tomskas apgabala Šegarkas rajonu. Atbrīvota 1955. gada 28. novembrī. Pēc atgriešanās dzīvojusi Oksles pilī. Strādājusi kolhozā „Padomju jaunatne”, vēlāk pēc apvienošanas Iļjiča v.n. kolhozā. Mirusi 1997. gadā.

 

Žanis Ansons (1911 – 1968), leģionārs, nacionālais partizāns. Dzimis 1911. gada 4. decembrī Kandavas pagasta „Priedulās” saimnieka ģimenē. Beidzis Kandavas pamatskolu. Pēc dienesta Latvijas armijā turpinājis strādāt tēva saimniecībā. Otrā pasaules kara laikā cīnījies latviešu leģionāru rindās un nogājis kauju ceļu no Volhovas līdz Kurzemei. Par varonību kaujās apbalvots ar I un II šķiras Dzelzs krustiem un paaugstināts seržanta un virsseržanta dienesta pakāpēs. Pēc Ziemassvētku kaujām kā pirmais latviešu instruktors apbalvots ar Bruņinieku krustu, kuru saņēmis 1945. gada 25. janvārī. Pēc kapitulācijas gūstā nepadevies, bet slēpies mežos Mazrūmenes apkārtnē. Saņemts gūstā 1945. gada 18. decembrī, apcietināts un 10 gadus pavadījis Vorkutā. 1955. gadā atgriezies Latvijā. Miris 1968. gada 24. novembrī Kandavā, apbedīts Priedulu dzimtas kapos.

 

Vilma Actiņa (dz. Veinberga, 1906 - 1984), skolotāja. Dzimusi 1906. gada 12. decembrī Rīgā strādnieku ģimenē. Mācījusies Rīgas pilsētas 2. pamatskolā un Rīgas I Valsts vidusskolā. 1926. gadā beigusi skolotāju sagatavošanas kursus Rīgā. No 1927. līdz 1928. gadam studējusi vēsturi Latvijas Universitātē, bet nebeigusi. No 1926. līdz 1940. gadam skolotāja Cēres pamatskolā. Aktīvi darbojusies pagasta dzīvē: bijusi Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības Cēres nodaļas bibliotekāre, Cēres aizsardžu pulciņa aizsardze, Cēres mazpulka vadītāja palīdze. No 1940. līdz 1941. gadam skolotāja Aizdzires pamatskolā. No 1941. līdz 1952. gadam skolotāja atkal Cēres pamatskolā, bet atlaista, jo no 1937. līdz 1940. gadam sastāvējusi aizsardžu organizācijā. No 1955. līdz 1956. gadam bijusi Cēres pamatskolas internāta audzinātāja. No 1956. gada atkal atjaunota skolotājas darbā. 1964. gadā aizgājusi pensijā. Mirusi 1984. gada 14. septembrī, apbedīta Cēres pagasta Korģeļu kapos.

 

Alberts Bumbiers (1926 – 2001), politiski represētais. Dzimis 1926. gada 14. decembrī. 1949. gada 25. martā izsūtīts no Tukuma apriņķa Vānes pagasta „Bundžām” uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu. Atbrīvots 1957. gada 18. aprīlī. Miris 2001. gada 16. aprīlī, apbedīts Abavas pagasta Būķu Bērzu kapos.

 

Dzidra Švānberga (dz. Pūpe, 1926), skolotāja. Dzimusi 1926. gada 16. decembrī Džūkstē zemnieku ģimenē. Beigusi Džūkstes pamatskolu. Mācījusies Dobeles vidusskolā un Rīgas ekonomiskajā tehnikumā par grāmatvedi-prečzini, kā arī Jelgavas pedagoģiskajā skolā vispārējā pamatskolas nodaļā un  Republikāniskajā neklātienes lauksaimniecības tehnikumā par agronomi. Studējusi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē un  Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā neklātienē dārzkopības specialitātē.. Strādājusi par laboranti meteoroloģiskajā stacijā Džūkstes pagasta „Biežās”. Bijusi praktikante Bikstu patērētāju biedrībā, strādājusi Tukuma patērētāju biedrībā.  Bijusi skolotāja Grenču septiņgadīgajā skolā, Džūkstes vidusskolā, Bikstu astoņgadīgajā skolā, Praviņu astoņgadīgajā skolā. No 1970. gada skolotāja Pūres astoņgadīgajā skolā.

 

Marta Cīrule (dz. Balgalve, 1911 – 2001), strādniece, politiski represētā. Dzimusi 1911. gada 20. decembrī Vānes pagasta „Sulmucās” saimnieku ģimenē. 1949. gada 25. martā izsūtīta no Tukuma apriņķa Vānes pagasta „Klintīm” uz Tomskas apgabala Piškinotroickas rajona Konstantinovkas sādžu. Strādājusi vietējā kolhozā. Atbrīvota 1956. gada 18. augustā. Atgriezusies Vānes pagasta  „Sulmucās” un strādājusi kolhozā „Cīņa”. 1971. gadā pārcēlusies uz Ogri (pie dēla Tālrīta). Pēc gada iedots vienistabas dzīvoklītis. Strādājusi Ogres trikotāžas kombinātā. Mirusi 2001. gada 31. aprīlī Ogrē, apbedīta Ogres kapos.

 

Nīdija Edīte Berga (dz. Vārtiņa, 1926 – 1999), skolotāja, politiski represētā, aktīva atmodas laika dalībniece. Dzimusi 1926. gada 21. decembrī Rīgā dzelzceļnieka un aizsarga ģimenē. Otrā pasaules kara beigu posmā bijusi bēgļu gaitās Struteles pusē, kur kopā ar draudzeni apbedījusi nošautos vācu karavīrus un paņēmusi no viņiem dokumentus. Pēc vidusskolas beigšanas studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātē un mācījusi Struteles pamatskolā angļu valodu. 1951. gadā apcietināta, inkriminējot pretvalstisku darbību, jo kāds bija nosūdzējis par vācu karavīru apbedīšanu. Bijusi Stabu ielas moku kambaros, Centrālcietumā un cietumos Ļeningradā un Vologdā. Kādu laiku bijusi vienā kamerā ar Elzu Stērsti un Broņislavu Mārtuževu. Vēlāk pārsūtīta uz Vorkutu, bet saslimusi ar tuberkulozi un pārsūtīta uz Arhangeļsku, no kurienes atgriezusies 1956. gadā. Studijas sākusi atkal no sākuma, bet pēc beigšanas vēl mācījusies arī Patentu institūtā. Pēc studiju beigšanas strādājusi par tulku Patentu birojā Rīgā; bijusi arī gids. Pratusi angļu, vācu, krievu un latīņu valodas, varējusi sazināties arī itāļu un franču valodās.  1971. gadā samainījusi istabu Rīgas komunālajā dzīvoklī pret dzīvoklīti Kandavā  un sākusi strādāt Kandavas Lauksaimniecības un mehanizācijas tehnikumā par angļu valodas pasniedzēju. Tehnikumā nodibinājusi internacionālo klubu Vikingi. Atmodas laikā bijusi aktīva Tautas frontes, Vides aizsardzības kluba, Latvijas nacionālās neatkarības kustības dalībniece. 1993. gadā aizgājusi pensijā. Materiālo apstākļu dēļ turpinājusi strādāt Kandavas internātvidusskolā. Mirusi 1999. gada 26. augustā Rīgā slimnīcā, apbedīta Jaunkandavas kapos.

 

 

Pēteris Āboliņš (1881 - ?), jurists. Dzimis 1881. gada 26. decembrī Matkules pagastā. 1902. gadā beidzis skolotāju kursus pie Jelgavas Aleksandra pilsētas skolas un sācis strādāt par skolotāju Liepājā. 1921. gadā beidzis Latviešu Jaunatnes savienības vidusskolu. No 1921. līdz 1933. gadam studējis Latvijas Universitātes Tiesību zinātņu fakultātē, mag. jur.. No 1921. līdz 1933. gadam skolotājs Rīgas 28. pamatskolā.

 

Kārlis Ādolfs Veinbergs (1881 – 1949), skolotājs, fotogrāfs, publicists. Dzimis 1881. gada 26. decembrī (pēc v.st.) Talsu apriņķa Odres muižā mašīnista un galdnieka ģimenē. Mācījies Nurmuižas pamatskolā, Garlenes pamatskolā. 1898. gadā sācis mācīties Kuldīgas ministrijas skolā. 1902. gadā pabeidzis Baltijas skolotāju semināra trīs klases. Bijis mājskolotājs Kauņas guberņā, Žeimē, aptiekāra A. Pētersona ģimenē, strādājis par mājskolotāju Talsu apriņķa Silamuižas nomnieka M. Sedliņa ģimenē 1907. gadā pie Petrogradas mācību apgabala nokārtojis skolotāja eksāmenu. No 1908. līdz 1912. gadam strādājis Kandavas pagasta skolā. 1912. gadā pārgājis strādāt uz Ēdoles ministrijas skolu. Pirmā pasaules kara laikā devies bēgļu gaitās uz Krieviju un strādājis par skolotāju Aleksīnā par bēgļu pirmmācības skolas skolotāju. 1920. gadā sācis strādāt par skolotāju Kandavas apvienotajā pamatskolā. 1929. gadā izgājis Izglītības ministrijas Skolu parlamenta komisijas atestāciju kā pilntiesīgs skolotājs. Aktīvi darbojies sabiedriskajā dzīvē. Piederējusi lielākā personīgā publiskā bibliotēka Kandavā. Bijis meteoroloģiskā biroja līdzstrādnieks, darbojies pieminekļu valdē, Sēravotu biedrībā. Daudz nodarbojies ar fotografēšanu. Fotoattēli publicēti žurnālā „Atpūta”. Literatūrā darbojies no 1903. gada. Dzīvodams Lubezerē un Silu muižā pie vecākiem, sarakstījis darbu „Anša Platpiera naksts”. 1904. gadā izdevis filozofisku darbu „Četrējādas pasaules”. 1907. gadā sarakstījis un izdevis filozofiska satura darbu „Nokrāsu kritika”. Daudzi dzejoļi, apcerējumi drukāti tādos izdevumos, kā „Jaunā Raža”, „Apskats”, „Pret sauli”, „Rudzu maize” „Druva” u.c. 1924. gadā Letas apgādā izdevis paša sastādītu tūrisma ceļvedi „Vadonis pa Kurzemes Šveici”. 1936. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1938. gadā saņēmis Atzinības krustu. 1948. gadā piešķirts LPSR Nopelniem bagātā skolotāja goda nosaukums. Miris 1949. gada 29. augustā Kandavā, apbedīts Baznīcas kapos.

 

Ārija Dravniece (dz. Novada, 1936), skolotāja. Dzimusi 1936. gada 26. decembrī Liepājā kalpotāju ģimenē. Mācījusies Liepājas pilsētas 5. septiņgadīgajā skolā un Liepājas pilsētas 1. vidusskolā. Studējusi Liepājas Pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultātē. No 1958. līdz 1959. gadam bijusi skolotājas v.i. Liepājas pilsētas 2. septiņgadīgajā skolā. 1959. gadā pieņemta par fizikas un matemātikas skolotāju Kandavas vakara vidusskolā. No 1964. gada bijusi Kandavas vakara vidusskolas direktora vietas izpildītāja. 1967. gadā sākusi strādāt Kandavas vidusskolā.            

 

Bernhards Gotlībs Bekers (Becker, 1751 – 1821), mācītājs, dzejnieks, zinātnieks. Dzimis 1751. gada 28. decembrī Grenču mācītājmuižā Jaunauces un Ķerliņu mācītāja Ulriha Gotlība Bekera ģimenē. Pamatizglītību ieguvis mājmācībā pie tēva, tad devies mācīties uz Braunšveigu. Studējis Getingenē. Pēc studijām strādājis par mājskolotāju Vecauces dzimtkunga, brīvkunga, Polijas un Saksijas kambarkunga un vēlākā valsts grāfa Johana Fridriha fon Mēdema ģimenē. 1779. gadā kļuvis par tēva adjunktu Jaunauces un Ķerliņu draudzē. 1784. gadā pavadījis savus Jaunauces audzēkņus uz universitāti Vācijā un reizē ar viņiem apceļojis Vāciju un iepazinies ar Johanu Gotfrīdu Herderu. 1787. gadā ievēlēts par mācītāju Kandavā un Pēterciemā. No 1818. gada ieņēmis Kandavas prāvesta amatu. Bijis Kurzemes konsistorijas asesors. Kandavas mācītājmuižā piederējusi milzīga bibliotēka. Rakstījis dzejas un prozas darbus, kuri iespiesti Kurzemes un Vācijas periodikā. 1805. gadā Jelgavā iespiesta „Dziesma Pūres baznīcas iesvētīšanai”. Miris 1821. gada 29. janvārī.

 

Milda Grīnfelde (dz. Ose, 1931 - 2016), politiski represētā.  Dzimusi 1931. gada 30. decembrī Zantes pagasta „Dēliņos”. 1949. gada 25. martā izvesta no Zantes pagasta „Dēliņiem” uz Tomskas apgabala Šegarkas rajonu. Atbrīvota 1956. gada 11. maijā. Pēc atgriešanās dzīvojusi un strādājusi Zantē. Vēlāk pārcēlusies dzīvot un strādāt Tukumā. Mirusi 2016. gada 30. jūlijā Tukumā, apbedīta Vilkājas kapos.

 

Arnolds Juris Kupfers (1931 – 1995), agronoms, Kandavas Lauksaimniecības un mehanizācijas tehnikuma pasniedzējs. Dzimis 1931. gada 31. decembrī Jelgavas apriņķa Ukru pagastā. Beidzis Sniķeres pamatskolu. Strādājis Jelgavas MRS, Jelgavas Labierīcību dārzniecības trestā un rūpkombinātā. 1965. gadā beidzis Jelgavas vakara vidusskolu, bet 1967. gadā neklātienē beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti. Strādājis par agronomu un lauksaimniecisko priekšmetu skolotāju Kandavas internātskolā, bet no 1968. gada Kandavas Lauksaimniecības un mehanizācijas tehnikumā. No 1975. līdz 1980. gadam bijis tā direktors. Miris 1995. gada 12. martā, apbedīts Jaunkandavas kapos.

 

Sastādīja Kandavas novada muzeja

 krājuma glabātāja Ināra Znotiņa