lapas galvaKandavas novada kultūras dzīve

Kandavas novada jubilāri 2017. gadā09.11.2016

Janvāris

8 janvāris – 1887. gadā Kandavas pagastā dzimusi skolotāja, Latvijas Universitātes privātdocente Irma Šarlote Margarēta Kvelberga. Mācījusies Jelgavas sieviešu ģimnāzijā,  Pēterburgas Augstākajos sieviešu kursos Dabas zinātņu fakultātē. Strādājusi Daugavpils sieviešu ģimnāzijā, Rīgas Valsts vidusskolā, Millera neoģimnāzijā un Beķera neoģimnāzijā. Bijusi subasistente pie mineraloģijas katedras Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē. Kopš 1937. gada privātdocente ķīmijas fakultātē. Mirusi 1971. gadā Rīgā.

printēt Lasīt visu ziņu

Kandavas novada jubilāri 2016. gadā11.11.2016

  Janvāris

Eduards Rassa (1946 - 2008), lauksaimniecības mehanizators, pasniedzējs, pašvaldības darbinieks, aktīvs atmodas laika dalībnieks. Dzimis 1946. gada 1. janvārī Baltkrievijā. 1950. gadā atgriezies Latvijā. Mācījies Skultes un Praviņu pamatskolās, beidzis Kandavas Lauksaimniecības un mehanizācijas tehnikumu. Pēc dienesta Padomju armijā strādājis Kandavas Lauksaimniecības un mehanizācijas tehnikumā. Aktīvs LTF dalībnieks, LTF Tukuma rajona nodaļas pārstāvja vietnieks, LTF republikas Domes loceklis, zemessargs, barikāžu braucienu organizators un dalībnieks, LNNK biedrs. 1994. gada pašvaldības vēlēšanās ievēlēts Tukuma rajona padomē par Tukuma rajona padomes priekšsēdētāja vietnieku. Nepilnīgi pieņemtā Pilsonības likuma dēļ no amata atkāpies. No 1994. līdz 1997. gadam strādājis agrofirmā SIA „Durbe“. Tad atgriezies Kandavā un strādājis par siltumiekārtu inženieri. Miris 2008. gada 27. oktobrī, apbedīts Jaunkandavas kapos.

 

printēt Lasīt visu ziņu

Kandavas novada jubilāri 2015. gadā09.11.2016

Janvāris

Jānis Vītols (1940), fotogrāfs, žurnālists. Dzimis 1940. gada 16. janvārī Rīgā, Iļģuciemā. Otrā pasaules kara laikā vecāki pārcēlušies uz saviem lauku īpašumiem Kandavā. Beidzis Kandavas vidusskolu. Vēlāk Rīgas Politehnikumā ieguvis mehāniķa profesiju. Pašmācības ceļā apguvis fotografēšanu. Strādājis Kandavas Popova radiorūpnīcas filiālē par tehniskās kontroles meistaru, vēlāk laikrakstā „Komunisma Rīts”, Lauktehnikā, atkal laikrakstā „Tukuma Ziņotājs” (agrākais „Komunisma Rīts”). No 2000. gada laikraksta „Neatkarīgās Tukuma Ziņas” fotokorespondents. Piedalījies dažādās fotoizstādēs, bijušas vairākas personālizstādes.

printēt Lasīt visu ziņu

Kandavas novada jubilāri 2014. gadā09.11.2016

Janvāris

Valija Mētra (dz. Monceviča, 1919 - ?), skolotāja. Dzimusi 1919. gada 2. janvārī Saldū. No 1927. līdz 1933. gadam mācījusies Kuldīgas apriņķa Zvārdes sešklasīgajā pamatskolā. No 1933. līdz 1938. gadam mācījusies Saldus vidusskolā. No 1938. līdz 1939. gadam kārtojusi Izglītības ministrijas eksāmenus skolotāju institūta kursa apmērā. 1938. gadā dzīvojusi pie mātes un strādājusi saimniecībā Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagasta „Vaidaviešos” un bijusi privātsekretāre. No 1939. līdz 1941. gadam skolotāja Zvārdes sešklasīgajā pamatskolā. No 1941. gada janvāra līdz jūnijam bijusi Kuldīgas apriņķa Tautas izglītības nodaļas sabiedriski politiskās izglītības inspektore. No 1941. līdz 1942. gadam bijusi laukstrādniece Jelgavas apriņķa Vircavas pagasta „Pauļos”. No 1942. līdz 1944. gadam Jelgavas cietumā kā politieslodzītā. 1944. gadā ieslodzīta cietoksnī Francijā, Šērburgā. No 1944. līdz 1945. gadam koncentrācijas nometnē Vācijā. 1945. gadā atbrīvota un devusies ceļā uz Latviju. No 1945. gada skolotāja Zvārdes septiņgadīgajā skolā, bet vēlāk – Striķu astoņgadīgajā skolā. No 1945. līdz 1953. gadam Striķu pamatskolas direktore. No 1953. līdz 1959. gadam direktore Variebas septiņgadīgajā skolā. No 1959. līdz 1963. gadam direktore Vānes astoņgadīgajā skolā. 1960. gadā apbalvota ar krūšu nozīmi „Teicamnieks tautas izglītības darbā”. No 1963. līdz 1976. gadam Latvijas komunistiskās partijas (turpmāk LKP) Tukuma rajona komitejas propagandas un aģitācijas daļas skolu inspektore. No 1976. gada personālā pensionāre.

printēt Lasīt visu ziņu

Kandavas novada jubilāri 2013. gadā09.11.2016

Janvāris

Jānis Sanders (1858 – 1951), teologs, publicists. Dzimis 1858. gada 9. janvārī Cēres pagasta „Sumburķīros” lauksaimnieka ģimenē. Miris 1951. gada 19. janvārī. Mācījies Cēres pagastskolā, Kuldīgas un Jelgavas ģimnāzijās. Beidzis Tērbatas universitātes Teoloģijas fakultāti. 1884. gadā ordinēts mācītāja amatā. No 1885. gada līdz 1920. gadam bijis Pērpils latviešu Jēzus draudzes un Pēterpils kara apgabala mācītājs. 1916. gadā iecelts par teoloģijas profesoru Tērbatas universitātē. No 1921. gada Latvijas Universitātes sistematizētās reliģijas zinātnes katedras privātdocents. No 1920. gada līdz 1935. gadam bijis Rīgas Jēzus draudzes mācītājs. 1926. gadā ieguvis teoloģijas doktora grādu (Dr. theol.). 1930. gadā nodibinājis latviešu kristietības biedrību, kas vēlāk pārveidota par draudzi. Pētījis latviešu valodniecības un senatnes problēmas, latviešu tautas dziesmu metriku. Rakstījis dažādiem laikrakstiem un žurnāliem.

printēt Lasīt visu ziņu

Kandavas novada jubilāri 2012. gadā09.11.2016

Janvāris

 
Kvelberga Irma (1887 - ?), skolotāja. Dzimusi 1887. gada 8. janvārī Kandavas pagasta Līgu muižas rentnieka ģimenē. Beigusi Jelgavas ģimnāziju, Pēterburgas augstskolas kursus. No 1917. līdz 1920. gadam bijusi Daugavpils sieviešu ģimnāzijas skolotāja, tad strādājusi Rīgā. 1921. gadā bijusi Latvijas Universitātes mineraloģijas katedras subasistente, vēlāk - privātdocente.
 
Birkenšteins Ansis (1882 – 1943), pulkvedis, politiski represētais. Dzimis 1892. gada 12. janvārī Kandavas pagasta Daigones „Kažociņos” lauksaimnieka ģimenē. Miris nometinājumā Noriļskā 1943. gada 27. jūnijā. 1913. gadā beidzis Tukuma pilsētas komercskolu, tad studējis lauksaimniecību Rīgas politehniskajā institūtā. 1916. gadā beidzis Nikolaja artilērijas karaskolu Kijevā. Piedalījies Pirmajā pasaules karā. 1920. gadā atgriezies Latvijā, dienestu pildījis smagās artilērijas pulkā, artilērijas inspektora štābā, bijis karaskolas pasniedzējs. No 1928. līdz 1930. gadam turpinājis mācības Francijas kara akadēmijā. 1939. gadā paaugstināts par pulkvedi un iecelts par atsevišķā artilērijas diviziona komandieri. Apbalvots ar III šķiras Sv. Annas ordeni, III šķiras Sv. Staņislava ordeni ar šķēpiem un lentu, Sv. Jura zobenu. 1934. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru. 1941. gadā apcietināts un nosūtīts uz Noriļskas soda nometni.
 
printēt Lasīt visu ziņu

<
Kandavas novadsKandavas novada tūrisma informācijas centrs


back to top